SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Darba nobeigumā ir izveidoti sekojošie secinājumi un priekšlikumi.
Secinājumi:
1. Kapitālistiskajā tirgus saimniekošanas sistēmā finanšu krīzes notiek regulāri. Parasti to rašanos izskaidro ar ekonomisko procesu cikliskumu, kas atkārtojās prognozējamā laika intervālā izpildoties zināmiem priekšnosacījumiem. Taču esošās recesijas raksturs un dziļums to padara par krietni atšķirīgu no visām iepriekšējām.
2. Vispasaules ekonomiskās nestabilitātes situācijas iemesli ir smagās finanšu krīzes ietekme uz reālo ekonomiku, lejupslīde visā pasaulē, kas izpaužas kā tirdzniecības un ražošanas samazināšanās, un nekustamo īpašumu tirgus korekcija visās valstīs
3. Globālā finanšu krīze smagāk vai vieglāk skar praktiski, jebkuru valsts ekonomiku, neatkarīgi no tās sākotnējās attīstības pakāpes un stāvokļa pasaules ekonomikas ringā.
4. Baltijas valstis, strauji attīstot savu ekonomiku, pēc iestāšanās ES bija atlikušas piesardzību malā un ļāva brīvi pāri valstu robežām ieplūstot ārvalstu kapitālam neveica, nepieciešamos uzraudzības un ierobežošanas pasākumus valsts iekšienē, tādejādi veicinot finanšu patēriņa straujo pieprasījuma pieaugumu.
5. Globālā finanšu krīze būtiski ietekmēs visu triju Baltijas valstu infrastruktūras attīstību, ka arī apstādinās straujās ekonomiskās izaugsmes tempus, būtiski iedragājot valstu attīstību kopumā (palielinās bezdarbs un noziedzības līmenis, samazinās strādājošo ienākumu apmērs un pirktspēja, pasliktinās kopējais dzīveslīmenis valstī).
6. 2009. gada 1. ceturksnī situācija Latvijas ekonomikā turpināja pasliktināties.Bezdarba līmenis martā sasniedza 10,7%, mēneša laikā pieaugot par 1,2%.Būtiski samazinās ekonomiskā aktivitāte un pieaug riski Latvijas finanšu sistēmai
7. Ekonomikas augšupejas laikā privātie ieguldījumi bija galvenais ekonomikas dzinējspēks, taču tagad tie ir krasi samazinājušies, jo ir ievērojami mazinājusies ražošanas jauda, pasliktinājušās ekonomiskās prognozes un sašaurinājušās finansējuma iespējas
8. Sākotnējie Baltijas banku tirgus līderi vissmagāk cieš no krīzes izraisītajām sekām, jo ieņemot lielāku banku sektora daļu, ekonomiskā uzplaukuma periodā tika piekopta kreditēšanas politika, kas vairāk bija tendēta uz rezultātu nevis kvalitāti.
9. Liela daļa valstu ( ieskaitot Latviju) ir spiesta meklēt finansiālu atbalstu, lai sekmīgi varētu pārvarēt krīzes radītās sekas.
Priekšlikumi:
1. Nodrošināt uzņēmējdarbības stabilitāti, ierobežojot vai diversificējot finanšu spekulācijas biržā, tai skaitā nosakot normatīvu (pret uzņēmuma aktīviem, padarot to par atbildīgu, nevis par starpnieku, finanšu darījumā).
2. Lai pasargātu valsts iedzīvotājus no dezinformācijas atbildīgajiem par finansēm valsts sektorā biežāk masu medijos vajadzētu paust savu viedokli par nākotnes attīstības tendencēm stingri uzsverot nākotnes vīziju.
3. Eksporta veicināšana, ES fondu apgūšana, uzņēmumu konkurētspēja un valsts birokrātijas mazināšana ir tie virzieni, kurus gan uzņēmēji, gan politiķi nosaukuši par prioritāti krīzes pārvarēšanai, un attiecīgi šos virzienus ir jāattīsta.
4. Latvijas ekonomikas lejupslīdes tempi tuvākā gada laikā būs atkarīgi no situācijas ārzemēs. Lai Latvijas ekonomikas samazinājuma tempi kristos, Latvijā jāieplūst naudai no ārpuses – tiešo investīciju, aizdevumu vai noguldījumu veidā
5. Ekonomiskā izaugsme varētu sākties, kad sāksies izaugsme attīstītajās valstīs un atjaunosies attīstīto valstu finanšu tirgi, līdz ar ko būs iespējams investēt arī Latvijā.
…
