Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:759781
 
Vērtējums:
Publicēts: 04.07.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 35 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  KRĪZES JĒDZIENS UN TĀ VĒSTURISKIE ASPEKTI    8
2.  FINANŠU KRĪZE PASAULĒ UN BALTIJAS VALSTĪS    14
2.1.  Pasaules finanšu krīze    14
2.1.1.  Pasaules krīzes raksturojums    14
2.1.2.  Globālās finanšu krīzes analīze    19
2.1.2.1.  Pasaules valstu bezdarba analīze    24
2.1.2.2.  Bezdarba problēmas atrisināšanas perspektīvas    24
2.1.3.  Globālās finanšu krīzes sekas un iespējamie risinājumi tuvākajā nākotnē    25
2.2.  Krīzes problēmu salīdzināšana Baltijas valstīs    28
2.2.1.  Krīzes raksturojums Baltijas valstīs    34
2.2.1.  Baltijas valšu finanšu krīzes analīze    38
2.2.1.4.  Baltijas valšu IKP dinamika    38
2.2.1.2.  Baltijas valstu eksports    44
3.  INVESTĪCIJU POLITIKAS PIEMĒROŠANA KRĪZES PĀRVARĒŠANAI    46
3.1.  Investīciju piesaistes pamatjautājumi    47
3.2.  Ārvalstu investīciju piesaiste Baltijā    48
3.3.  Investīciju procesa aktivizācija    52
3.4.  Investīciju darbības nodrošinājuma mehānismi    55
  REZULTĀTI    63
  SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI    64
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI    66
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Pamatojoties uz darbā veikto analīzi, autore var izdarīt sekojošus secinājumus:
1. Ekonomiska krīze – tas ir nozīmīgs līdzsvara pārkāpums saimnieciskā sistēmā, bieži pavadāms ar zudumiem un normālu sakaru plīsumu ražošanā un tirgu attiecībās. Tas ved pie ekonomiskas sistēmas funkcionēšanas disbalansa visumā.
2. Brīvā tirgus saimniekošanas sistēmā finanšu krīzes notiek regulāri. Parasti to rašanos izskaidro ar ekonomisko procesu cikliskumu, kas atkārtojās prognozējamā laika intervālā izpildoties zināmiem priekšnosacījumiem. Taču esošās recesijas raksturs un dziļums to padara par krietni atšķirīgu no visām iepriekšējām.
3. Globālā finanšu krīze smagāk vai vieglāk skar praktiski, jebkuru valsts ekonomiku, neatkarīgi no tās sākotnējās attīstības pakāpes un stāvokļa pasaules ekonomikas ringā.
4. Baltijas valstis, strauji attīstot savu ekonomiku, pēc iestāšanās ES bija atlikušas piesardzību malā un ļāva brīvi pāri valstu robežām ieplūstot ārvalstu kapitālam neveica, nepieciešamos uzraudzības un ierobežošanas pasākumus valsts iekšienē, tādejādi veicinot finanšu patēriņa straujo pieprasījuma pieaugumu.
5. Globālā finanšu krīze būtiski ietekmēs visu triju Baltijas valstu infrastruktūras attīstību, ka arī apstādinās straujās ekonomiskās izaugsmes tempus, būtiski iedragājot valstu attīstību kopumā (palielinās bezdarbs un noziedzības līmenis, samazinās strādājošo ienākumu apmērs un pirktspēja, pasliktinās kopējais dzīves līmenis valstī).
6. Sākotnējie Baltijas banku tirgus līderi vissmagāk cieš no krīzes izraisītajām sekām, jo ieņemot lielāku banku sektora daļu, ekonomiskā uzplaukuma periodā tika piekopta kreditēšanas politika, kas vairāk bija tendēta uz rezultātu nevis kvalitāti.
7. Liela daļa valstu ( ieskaitot Latviju) ir spiesta meklēt finansiālu atbalstu, lai sekmīgi varētu pārvarēt krīzes radītās sekas.

Autores priekšlikumi krīzes pārvarēšanai:
1. Finanšu un ekonomikas krīzes pārvarēšanai arī turpmāk ir jābūt valsts prioritātei
2. Pastāv vajadzība turpināt sniegt palīdzību uzņēmējdarbībai un pastāvīgi pielāgoties jauniem faktiem un apstākļiem;
3. Atbildei uz finanšu un ekonomikas krīzi ir jābūt vispusīgai, ka ir jāreglamentē vai jāuzrauga visu finanšu iestāžu, tirgus segmentu un jurisdikciju darbība un ka visu pušu pārredzamībai un pārskatatbildībai ir jābūt jauna veida starptautiskas finanšu pārvaldības pamatā;
4. Finanšu krīzes mērogs, dziļums un sarežģītība ir saistīta ar finanšu jomas attīstības atrautību no reālās ekonomikas, arvien plašāku globālo nelīdzsvarotību veidošanos un lielākām planētas vides problēmām, kas ir jānovērš, lai ekonomisko sistēmu virzītu pa globāli ilgtspējīgas attīstības ceļu;
5. Ekonomiskās labklājības tālāka pasliktināšanās varētu izraisīt nepieņemami augstu bezdarba līmeni un lielāku ekonomisko migrāciju; šādas migrācijas plūsmas varētu izraisīt intelektuālā darbaspēka emigrāciju no valsts un kaitēt to turpmākajai ekonomiskajai izaugsmei;
6. Efektīvas ražošanas sistēmas radīšana, uzņēmumu rekonstrukcijas process, to profila diversifikācija prasa papildus līdzekļu piesaistīšanu, lai palielinātu aprites līdzekļus, piesaistīt kvalificētu darbaspēku, veikt mārketinga pētījumus utt. Investīcijas ir vienīga iespēja radīt uzņēmumu, kam ir sava niša tirgū, nodrošināt produkta un pakalpojuma konkurētspēju. Valstī ir nepieciešams izstrādāt un realizēt investīciju piesaistes politiku.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties