Diplomdarbs
Uzņēmējdarbība un tiesības
Ekonomika
Ekonomiskā krīzes pasaulē un Baltijas valstīs-
Ekonomiskā krīzes pasaulē un Baltijas valstīs
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | KRĪZES JĒDZIENS UN TĀ VĒSTURISKIE ASPEKTI | 8 |
2. | FINANŠU KRĪZE PASAULĒ UN BALTIJAS VALSTĪS | 14 |
2.1. | Pasaules finanšu krīze | 14 |
2.1.1. | Pasaules krīzes raksturojums | 14 |
2.1.2. | Globālās finanšu krīzes analīze | 19 |
2.1.2.1. | Pasaules valstu bezdarba analīze | 24 |
2.1.2.2. | Bezdarba problēmas atrisināšanas perspektīvas | 24 |
2.1.3. | Globālās finanšu krīzes sekas un iespējamie risinājumi tuvākajā nākotnē | 25 |
2.2. | Krīzes problēmu salīdzināšana Baltijas valstīs | 28 |
2.2.1. | Krīzes raksturojums Baltijas valstīs | 34 |
2.2.1. | Baltijas valšu finanšu krīzes analīze | 38 |
2.2.1.4. | Baltijas valšu IKP dinamika | 38 |
2.2.1.2. | Baltijas valstu eksports | 44 |
3. | INVESTĪCIJU POLITIKAS PIEMĒROŠANA KRĪZES PĀRVARĒŠANAI | 46 |
3.1. | Investīciju piesaistes pamatjautājumi | 47 |
3.2. | Ārvalstu investīciju piesaiste Baltijā | 48 |
3.3. | Investīciju procesa aktivizācija | 52 |
3.4. | Investīciju darbības nodrošinājuma mehānismi | 55 |
REZULTĀTI | 63 | |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 64 | |
IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI | 66 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Pamatojoties uz darbā veikto analīzi, autore var izdarīt sekojošus secinājumus:
1. Ekonomiska krīze – tas ir nozīmīgs līdzsvara pārkāpums saimnieciskā sistēmā, bieži pavadāms ar zudumiem un normālu sakaru plīsumu ražošanā un tirgu attiecībās. Tas ved pie ekonomiskas sistēmas funkcionēšanas disbalansa visumā.
2. Brīvā tirgus saimniekošanas sistēmā finanšu krīzes notiek regulāri. Parasti to rašanos izskaidro ar ekonomisko procesu cikliskumu, kas atkārtojās prognozējamā laika intervālā izpildoties zināmiem priekšnosacījumiem. Taču esošās recesijas raksturs un dziļums to padara par krietni atšķirīgu no visām iepriekšējām.
3. Globālā finanšu krīze smagāk vai vieglāk skar praktiski, jebkuru valsts ekonomiku, neatkarīgi no tās sākotnējās attīstības pakāpes un stāvokļa pasaules ekonomikas ringā.
4. Baltijas valstis, strauji attīstot savu ekonomiku, pēc iestāšanās ES bija atlikušas piesardzību malā un ļāva brīvi pāri valstu robežām ieplūstot ārvalstu kapitālam neveica, nepieciešamos uzraudzības un ierobežošanas pasākumus valsts iekšienē, tādejādi veicinot finanšu patēriņa straujo pieprasījuma pieaugumu.
5. Globālā finanšu krīze būtiski ietekmēs visu triju Baltijas valstu infrastruktūras attīstību, ka arī apstādinās straujās ekonomiskās izaugsmes tempus, būtiski iedragājot valstu attīstību kopumā (palielinās bezdarbs un noziedzības līmenis, samazinās strādājošo ienākumu apmērs un pirktspēja, pasliktinās kopējais dzīves līmenis valstī).
6. Sākotnējie Baltijas banku tirgus līderi vissmagāk cieš no krīzes izraisītajām sekām, jo ieņemot lielāku banku sektora daļu, ekonomiskā uzplaukuma periodā tika piekopta kreditēšanas politika, kas vairāk bija tendēta uz rezultātu nevis kvalitāti.
7. Liela daļa valstu ( ieskaitot Latviju) ir spiesta meklēt finansiālu atbalstu, lai sekmīgi varētu pārvarēt krīzes radītās sekas.
Autores priekšlikumi krīzes pārvarēšanai:
1. Finanšu un ekonomikas krīzes pārvarēšanai arī turpmāk ir jābūt valsts prioritātei
2. Pastāv vajadzība turpināt sniegt palīdzību uzņēmējdarbībai un pastāvīgi pielāgoties jauniem faktiem un apstākļiem;
3. Atbildei uz finanšu un ekonomikas krīzi ir jābūt vispusīgai, ka ir jāreglamentē vai jāuzrauga visu finanšu iestāžu, tirgus segmentu un jurisdikciju darbība un ka visu pušu pārredzamībai un pārskatatbildībai ir jābūt jauna veida starptautiskas finanšu pārvaldības pamatā;
4. Finanšu krīzes mērogs, dziļums un sarežģītība ir saistīta ar finanšu jomas attīstības atrautību no reālās ekonomikas, arvien plašāku globālo nelīdzsvarotību veidošanos un lielākām planētas vides problēmām, kas ir jānovērš, lai ekonomisko sistēmu virzītu pa globāli ilgtspējīgas attīstības ceļu;
5. Ekonomiskās labklājības tālāka pasliktināšanās varētu izraisīt nepieņemami augstu bezdarba līmeni un lielāku ekonomisko migrāciju; šādas migrācijas plūsmas varētu izraisīt intelektuālā darbaspēka emigrāciju no valsts un kaitēt to turpmākajai ekonomiskajai izaugsmei;
6. Efektīvas ražošanas sistēmas radīšana, uzņēmumu rekonstrukcijas process, to profila diversifikācija prasa papildus līdzekļu piesaistīšanu, lai palielinātu aprites līdzekļus, piesaistīt kvalificētu darbaspēku, veikt mārketinga pētījumus utt. Investīcijas ir vienīga iespēja radīt uzņēmumu, kam ir sava niša tirgū, nodrošināt produkta un pakalpojuma konkurētspēju. Valstī ir nepieciešams izstrādāt un realizēt investīciju piesaistes politiku.
…
Šis darbs ir veltīts tēmai „Ekonomiskā krīzes pasaulē un Baltijas valstīs”. Dotā pētījuma problēmai mūsdienu apstākļos piemīt aktuāls raksturs. Par to liecina bieža uzstādīto jautājumu izpēte. Tēma „Ekonomiskā krīzes pasaulē un Baltijas valstīs” tiek pētīta uzreiz vairāku savstarpēji saistīto disciplīnu saduras vietā. Zinātnes mūsdienu stāvoklim ir raksturīga pāreja pie tematikas „Ekonomiskā krīzes pasaulē un Baltijas valstīs” problēmu globālas izskatīšanas.
- Arrova – Debrē ekonomiskā līdzsvara modeļa analīze
- Ekonomiskā krīzes pasaulē un Baltijas valstīs
- Ventspils ostas nozīme Latvijā kā Baltijas reģiona tranzītvalstī
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Ventspils ostas nozīme Latvijā kā Baltijas reģiona tranzītvalstī
Diplomdarbs augstskolai58
Novērtēts! -
Arrova – Debrē ekonomiskā līdzsvara modeļa analīze
Diplomdarbs augstskolai51
Novērtēts! -
Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus ekonomiskā analīze
Diplomdarbs augstskolai72
-
Inovācijas un to ekonomiskā nozīme valstu izaugsmes veicināšanā
Diplomdarbs augstskolai94
-
Baltijas vērtspapīru tirgus un tā attīstības tendences
Diplomdarbs augstskolai95
Novērtēts!