Diplomdarba nosaukums ir “Eiropas Savienības struktūrfondu apguves problēmas izglītības finansēšanā un to risinājumi Latvijā.” Cilvēciskais kapitāls tiek veidots galvenokārt izglītībā un apmācībā, kas palielina cilvēka ekonomisko produktivitāti, t.i., dod iespēju viņam ražot vairāk vērtīgākas preces vai pakalpojumus un līdz ar to gūt augstākus ienākumus. Valdības, strādājošie un darba devēji iegulda cilvēciskajā kapitālā, atvēlot naudu un laiku izglītībai un apmācībai. Valdība ieguldot valsts naudas līdzekļus izglītībā uzskata, ka labāk izglītoti iedzīvotāji veicinās ātrāku un spēcīgāku attīstību. Darba devēji maksā par darbinieku apmācību, jo cer atgūt izmaksas un gūt papildus peļņu no produktivitātes paaugstināšanās. Arī indivīdi bieži ir gatavi ieguldīt laiku un naudu izglītībā un apmācībā, jo vairākumā valstu cilvēki ar labāku izglītību un prasmēm nopelna vairāk. Izglītotu un prasmīgu cilvēku atdeve darba tirgū parasti tiek vērtēta augstāk, un darba devēji to lielākoties novērtē ar lielākām algām. Šī tēma tiek aplūkota, jo pašreizējā Latvijas situācijā finansējuma apjomi no valsts un pašvaldību budžetu līdzekļiem ir ievērojami par mazu. Izglītības nozare ir viena no tām. Finansējuma novirzījums izglītības nozarei no valsts un pašvaldības ir nepietiekošs, lai sekmētu izglītības sistēmas strauju izaugsmi. Joprojām izglītības sistēmā nepietiekamā finansējuma dēļ netiek nodrošināts pienācīgs pedagogu atalgojums, kas kavē labu izglītotu skolotāju piesaistīšanu. Ierobežoto finanšu resursu rezultātā trūkst līdzekļu izglītības infrastruktūras uzturēšanai.…