Maģistra darbs „EIROPAS SAVIENĪBAS PRASĪBU IETEKME UZ VALSTS AKCIJU SABIEDRĪBAS “LATVIJAS DZELZCEĻŠ” ATTĪSTĪBU” ir izstrādāts ar mērķi izpētīt un izanalizēt, kā Latvijas pievienošanās ES ietekmējusi vienu no Latvijas lielākajiem un nozīmīgākajiem transporta uzņēmumiem – “Latvijas dzelzceļš”, kā arī atklāt un novērtēt cēloņus, kas ietekmējuši VAS “Latvijas Dzelzceļš” saimniecisko darbību pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un uzņēmuma attīstības plānus.
Diplomdarbs sastāv no 3 nodaļām.
1.nodaļā autore iepazinusies ar transporta sistēmas definīcijām, tās struktūru veidojošajiem elementiem un to attīstību ietekmējošiem faktoriem. Nodaļā ilustrēta Latvijas transporta nozares struktūra un tās loma Latvijas tautsaimniecībā. Atsevišķi īpaši pievērsta uzmanība transporta sistēmas regulējošajam pamatam gan no Eiropas transporta attīstības politikas viedokļa, gan Latvijas valsts likumdošanas skatījumā. Rezultātā, vadoties pēc gūtajām teorētiskajām atziņām un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, autore apraksta Latvijas dzelzceļa transporta sistēmu.
2.nodaļā aplūkots jautājums par Latvijā transporta nozarei pieejamajiem finansējuma avotiem (ISPA, PHARE, Kohēzijas fonds, Latvijas valsts atbalsts), galveno vērību pievēršot dzelzceļa attīstības finansēšanas problēmām.
3.nodaļu autore veltījusi VAS "Latvijas Dzelzceļš" darbībai un tās restrukturizācijai - aprakstīta uzņēmuma attīstības vēsture un ilustrēta loma Latvijas tautsaimniecībā, novērtēti līdz šim veiktie restrukturizācijas pasākumi, kā arī raksturots restrukturizācijas projekts turpmākajiem gadiem un tā mērķu sasniegšanai veicamie pasākumi.
Nodaļu noslēgumos, apkopojot konstatētās problēmas un ar tām saistītos secinājumus, sniegti priekšlikumi par VAS "Latvijas Dzelzceļš" veicamajiem pasākumiem turpmākās darbības veiksmīgai attīstībai.
Ekonomiskā izaugsme nav iedomājama bez transporta attīstības. Pasaulē arvien paplašinās ģeogrāfiskā ražošanas specializācija, izmantojot vietējās priekšrocības ražošanā. Arī mūsdienu informācijas un virtuālās tirdzniecības laikmetā transporta nozīme nezūd – pa internetu pasūtītās preces ir jāpiegādā, cilvēki vēlas satikt citus cilvēkus vai apmeklēt kādas vietas. Lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc transporta, nepietiek tikai ar jaunas infrastruktūras būvniecību un transporta tirgus liberalizāciju. Modernai transporta sistēmai jābūt līdzsvarotai gan ekonomiskajā un sociālajā, gan vides aizsardzības jomā.
2004. gada 1. maijā Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā būtiski mainījusies situācija vairākās jomās, un viena no šādām jomām ir dzelzceļa transporta nozare. Latvijas tautsaimniecībā dzelzceļa nozare ir viena no nozīmīgākajām pakalpojumu sektorā, un pēdējos gados tajā ir vērojamas pozitīvas attīstības tendences. Ir veiksmīgi attīstījušies pasažieru pārvadājumi, kā arī palielinājies pārvadāto kravu apjoms.
Lai izveidotu vienotu Eiropas dzelzceļu sistēmu, kur valstu robežas nebūtu par šķērsli efektīviem pārvadājumiem pa dzelzceļu, Eiropas Padome pieņēma jaunu Direktīvu 2001/16/ES par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību. Tā paredz brīvu pieeju dzelzceļa infrastruktūrai arī citu valstu dzelzceļa pārvadātājiem un infrastruktūras pārvaldītājiem uzliek pienākumu savstarpēji sadarboties, lai nodrošinātu brīvu dzelzceļa satiksmi visā valsts teritorijā, paredzot iespēju darboties Transeiropas dzelzceļa tīklā. Lai adaptētu Latvijas nacionālos likumus dzelzceļa transporta jomā atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gadā pieņemtās “Infrastruktūras paketes ” direktīvām, ir izstrādāti grozījumi “Dzelzceļa likumā”, kā arī aktīvi norit „Latvijas Dzelzceļš” restrukturizācijas process.
Maģistra darba mērķis: izpētīt un izanalizēt kā Latvijas pievienošanās ES ietekmējusi vienu no Latvijas lielākajiem un nozīmīgākajiem transporta uzņēmumiem – “Latvijas dzelzceļš”, kā arī atklāt un novērtēt cēloņus, kas ietekmējuši VAS “Latvijas Dzelzceļš” saimniecisko darbību pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un uzņēmuma attīstības plānus.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, nepieciešams veikt šādus uzdevumus:
1.Iepazīties ar transporta sistēmas definīcijām, tās struktūru veidojošajiem elementiem un to attīstību ietekmējošiem faktoriem.
1.
2.Iepazīstoties ar transporta nozares struktūru, noteikt, kāda ir tās loma Latvijas tautsaimniecībā.
3.Vadoties pēc 1.1.nodaļā gūtajām teorētiskajām atziņām, aprakstīt Latvijas dzelzceļa transporta sistēmu pēc spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
4.Iepazīties ar transporta sistēmas attīstības stratēģijas tiesisko pamatu, vadoties pēc Eiropas transporta attīstības politikas pamatnostādnēm.
5.Aprakstīt Latvijas transporta nozares organizēšanas un attīstības normatīvo bāzi.
6.Atklāt Latvijas transporta nozares attīstībai pieejamos finansējuma avotus, galveno vērību pievēršot dzelzceļa attīstības finansēšanas problēmām.
7.Iepazīties ar VAS "Latvijas Dzelzceļš" līdzšinējo darbību un atklāt uzņēmuma lomu Latvijas tautsaimniecībā.
8.Novērtēt līdz šim veiktos VAS "Latvijas Dzelzceļš" restrukturizācijas pasākumus.
9.Iepazīties ar VAS "Latvijas Dzelzceļš" restrukturizācijas projektu turpmākajiem 2 gadiem un tā mērķu sasniegšanai veicamajiem pasākumiem.
10.Novērtēt restrukturizācijas ietekmi uz uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītājiem.
11.Balstoties uz 1. un 2.nodaļā gūtajām teorētiskajām atziņām, apkopot secinājumus un sniegt priekšlikumus uzņēmuma turpmākās darbības attīstībai.
Pirmajā nodaļā autore apskata transporta nozari kā sistēmu, atklāj to veidojošos elementus un analizē tās definējumu, vadoties no dažādiem aspektiem. Nodaļā ilustrēta Latvijas transporta nozares struktūra un tās loma Latvijas tautsaimniecībā. Atsevišķi īpaši pievērsta uzmanība transporta sistēmas regulējošajam pamatam gan no Eiropas transporta attīstības politikas viedokļa, gan Latvijas valsts likumdošanas skatījumā.
Otrajā nodaļā aplūkots jautājums par Latvijā transporta nozarei pieejamajiem finansējuma avotiem (ISPA, PHARE, Kohēzijas fonds, Latvijas valsts atbalsts), galveno vērību pievēršot dzelzceļa attīstības finansēšanas problēmām.
Trešā nodaļa veltīta VAS "Latvijas Dzelzceļš" darbībai un tās restrukturizācijai - aprakstīta uzņēmuma attīstības vēsture un ilustrēta loma Latvijas tautsaimniecībā, novērtēti līdz šim veiktie restrukturizācijas pasākumi, kā arī raksturots restrukturizācijas projekts turpmākajiem gadiem un tā mērķu sasniegšanai veicamie pasākumi.
Nodaļu noslēgumos, apkopojot konstatētās problēmas un ar tām saistītos secinājumus, sniegti priekšlikumi par VAS "Latvijas Dzelzceļš" veicamajiem pasākumiem turpmākās darbības veiksmīgai attīstībai.
Darba gaitā izmantotas referatīvā, grafiskā un faktoru noteikšanas metode.
Darba izstrādāšanas pētījumu perioda statistiskie dati aptver laika posmu no 1996.gada līdz 2004.gadam ieskaitot.
Izstrādājot diplomdarbu, autore izmantojusi galvenokārt LR Ekonomikas Ministrijas, LR Satiksmes Ministrijas apkopotos datus, LR normatīvos aktus, specializēto literatūru, Internetā pieejamās publikācijas par Eiropas Savienību un dzelzceļa transporta nozari, kā arī VAS "Latvijas Dzelzceļš" gada pārskatus un nepublicētos materiālus - informatīvo ziņojumu par restrukturizācijas gaitu un Biznesa plānu 2003.-2007.gadam. Iepazīstoties ar pieejamo literatūru, autore saskārās ar problēmu, ka periodisko izdevumu publikācijās transporta nozare aplūkota galvenokārt loģistikas skatījumā un tās veltītas kravu pārvadājumu statistiskajam aprakstam. Nozares speciālistu un valsts pārstāvju viedokļi par dzelzceļa transporta nozares problēmām atspoguļoti vispārīgi, vairumā gadījumu bez cēloniskā pamatojuma.
Ierobežotā darba apjoma dēļ autore nav aizskārusi jautājumu par kravu pārvadājumiem, tarifu politiku un ar tiem saistītās problēmas.
Termins „transports” ir cēlies no latīņu trans - „pār” un portaire - „nest”. Vispārīgi transports tiek definēts kā līdzekļu kopums, kas paredzēts cilvēku, kravu, signālu un informācijas pārvietošanai no viena punkta uz otru. No tehniskā viedokļa par transportu uzskatāms jebkurš mehānisks līdzeklis, kas ļauj pārvietot cilvēkus, kravu no viena punkta uz otru ar noteiktu ātrumu un spēka pielietojumu.
Transportam ir milzīga ietekme uz iedzīvotāju dzīves līmeņa un kultūras attīstību. Transporta kā tautsaimniecības nozares attīstība ir gan tehnoloģiskā, gan organizatoriskā progresa rezultāts: pateicoties tehnikas attīstībai, cilvēkam iespējams mērot arvien lielākus attālumus arvien īsākā laikā, darba dalīšanas rezultātā paplašinājusies gan vispārējā, gan arī ģeogrāfiskā ražošanas specializācija, savukārt tas ir sekmējis noieta tirgu paplašināšanos un veicinājis tirdzniecības nozares attīstību. …
