Naudai vienmēr ir bijusi politiska loma, ar naudu bagātās valstis spēja nozīmīgi iespaidot politisko sfēru, teikt savu vārdu politisko jautājumu risināšanā. Eiropas Savienības (ES) augošā loma pasaules politikā, starptautiskajās miera akcijās balstās ne tikai uz līdzšinējās integrācijas iezīmēm, bet arī uz Eiro spēku.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas viens no nozīmīgākajiem stratēģiskajiem valsts attīstības mērķiem bijis tuvināšanās starptautiskajām struktūrām, t.sk. ari pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā (ES). Līdz ar Latvijas pievienošanos ES beidzas viens posms ilgajā un sarežģītajā integrācijas procesā, kas sākās 20. gs. 90. gadu vidū. Tomēr tikai ar pievienošanās līguma parakstīšanu vien integrācijas process nav pilnībā noslēdzies. Saskaņā ar pašreizējo ES pievienošanās līgumu visām jaunajām dalībvalstīm, t.sk. Latvijai, iestāšanās ES nozīmē ari pievienošanos Ekonomikas un monetārajai savienībai (EMS) un eiro ieviešanu. Lai to īstenotu, Latvijai būs jāizpilda vairāki nosacījumi (t.s. Māstrihtas kritēriji), kas attiecas galvenokārt uz nominālajiem valsts attīstības rādītājiem. Tāpat kā sākotnējais integrācijas posms (tirdzniecības liberalizēšana ar ES valstīm Eiropas līguma ietvaros), ari nākamās integrācijas fāzes būtiski ietekmēs valsts tautsaimniecību.
Šodien Eiropas Savienībā ir 25 dalībvalstis, vienots tirgus, monetārā politika un valūta – eiro. Tās pilsoņiem tiek nodrošināta pamattiesību ievērošana, sociālā nodrošinātība, brīva pārvietošanās un nodarbinātība, kultūras un politiskās dažādības cienīšana. Eiropas Savienība sniedz atbalstu tās mazāk attīstītajiem reģioniem. Ir nostiprināta sadarbība tieslietu, ārlietu, drošības un aizsardzības jomā. Par savu galveno uzdevumu ES ir izvirzījusi radīt vidi, kurā valda miers, brīvība un labklājība, ieguldot ievērojamus resursus jomās, kurās vienota rīcība ir labākais risinājums.
Kopš ES dibināšanas, tā vairākas reizes ir paplašinājusies, savā vidū uzņemot arī valstis, kas ir bijušas mazāk attīstītas nekā sākotnējās ES dibinātājas. Veiksmīgas paplašināšanās rezultātā ES un tās dalībvalstis ir ieguvušas gan ekonomiskajā, gan politiskajā jomā.
1993. gada novembrī stājās spēkā Līgums par Eiropas Savienību, kas tika parakstīts 1992. gada 7. februārī Māstrihtā. Tas skaidri atspoguļoja dalībvalstu mērķi būt ne tikai ekonomiskai kopienai, bet veicināt ciešāku sadarbību un izveidot Eiropas Savienību.
Pilsoņiem vislabāk pamanāmās pārmaiņas, ko paredzēja Māstrihtas līgums, bija virzība uz Ekonomisko un monetāro savienību un kopējās valūtas – eiro – ieviešana. Eiro ieviešana bija ļoti nozīmīgs politisks solis, jo eiro pašlaik ir ievērojamākais ES simbols.
Mana darba mērķis ir izpētīt Latvijas integrēšanās procesu Eiropas monetārajā politikā. Sākot ar 2008. gada 1. janvāri Latvijā paredzēts ieviest vienot valūtu- eiro, lai ieviestu eiro Latvijai jāatbilst Mastrihtas kritērijiem:
valsts budžeta deficīts
valdības kopējais parāds
ilgtermiņa procentu likmes
inflācijas līmenis
valūtas kursa stabilitāte
Pamatojoties uz šo mērķi, darbā ir apskatīti:
Eiropas Savienības monetārās sistēmas nodibināšanās vēsture;
Eiropas centrālā banka un tās loma Eiropas monetārajā sistēmā;
Eiropas investīcijas banka un tās loma Eiropas monetārajā sistēmā;
Latvija un Eiropas monetārā sistēma;
Eiro ieviešanas pamatprincipi un scenārijs.
Darba pētījuma objekts ir Eiropas savienības monetārās politikas īstenošana Latvijā.
Pētījuma priekšmets – Eiro ieviešanas problēmas Latvijā.
Hipotēze- Ja latvija pievienosies Eiropas Savienības monetārajai politikai pilnā apmērā, tad tiks realizēts būtisks Latvijas integrācijas process Eiropas Savienībā.
Lai sasniegtu mērķi un pārbaudītu hipotēzi, tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1.Pētīt, analizēt un sistematizēt pieejamo, tēmai atbilstošo literatūru un normatīvos aktus.
2.Analizēt Latvijas atbilstību Mārstrihtas līguma noteiktajiem kritērijiem.
3.Analizēt eiro ieviešanas iespējamību sākot ar 2008. gada 1. janvārī.
Izstrādājot darbu tika izmantotas sekojošas pētnieciskās metodes:
teorētiskās metodes – literatūras pētīšana un analīze;
empīriskās metode – datu statistiskā apstrāde;
praktiskās darba metodes.…
