Eiropas Savienības strauja paplašināšanās austrumu virzienā radīja jaunu ģeopolitisku situāciju Eiropā. Krievija kļuva par lielāko un reizē arī sarežģītāko alianses austrumu kaimiņu. Krievijas kopējā robeža ar ES pagarinājās aptuveni 2,2 reizes. Agrāk vienīgā ES robežvalsts Krievijai bija Somija ar aptuveni 1 tūkst. km garu mazapdzīvotu robežu Karēlijā. Jaunajā situācijā par robežvalstīm kļuva arī Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija. No divpadsmit jaunuzņemtajām dalībvalstīm – trīs bijušās PSRS republikas un 7 postsociālisma valstis, kurās, pēc Krievijas uzskata un pārliecības, tai ir savas sevišķas intereses un ietekmes. Līdz ar ES paplašināšanās austrumu virzienā procesa sākumu Krievija un Eiropas Savienība, būdamas, atbilstoši 1994.gadā pieņemtajam un kopš 1997.gada decembra spēkā esošajam Partnerības un sadarbības līgumam, daudzpusīgas sadarbības partneres, arvien vairāk kļūst arī par politiskām konkurentēm. Ņemot vērā jauno ģeopolitisko, ka arī ekonomisko situāciju, abu partneru attiecības kļūst sarežģītākas un pretrunīgākas.
Uzskatot minētos procesus par politiski un ekonomiski aktuāliem un interesantiem, autore izvēlējās konkrēto bakalaura darba tēmu. Pētījumā autore ietur neitrālu pozīciju ar nolūku veikt objektīvu analīzi. Uzmanība pievērsta arī Krievijas uztverei un attieksmei pret eiropeizācijas procesu, integrēšanos Eiropā.
Bakalaura darba mērķis:
Parādīt Krievijas un ES partnerības un sadarbības pretrunīgo attīstību. Novērtēt abu pušu atšķirības partnerības satura izpratnē, un Krievijas un Eiropas Savienības partnierības prioritārus virzienus. Pamatot jaunas iezīmes paplašinātās ES attieksmē pret Krieviju un parādīt Krievijas un ES sadarbības nākotnes attīstības modeļa izvēli un politisko gribu.
Lai īstenotu mērķi, pētījumā izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1.Iepazīt Krievijas un ES partnerības un sadarbības normatīvos aktus, kas nosaka to darbības uzdevumus, darbības prioritāros virzienus, sadarbības vadības mehānismu.
2.Apskatīt abu pušu sadarbības prioritāro virzienu rezultātus un pretrunas, pievērst uzmanību atsevišķu jomu dialoga veidošanas specifikai.
3.Izpētīt Krievijas un ES partnerības efektivitātes problēmas, to iemeslus un iezīmēt iespējamās nākotnes perspektīvas.
Bakalaura darba objekts:
Krievijas un ES partnerība un sadarbība.
Pētījumā izvirzīta hipotēze: Krievijas un Eiropas Savienības sadarbības pamatvērtības un pamatprincipi noteikti Partnerības un sadarbības līgumā, taču tā realizācija ir fragmentāra, vairāk deklaratīva nekā praktiska. Sadarbības potenciāla nepietiekamu izmantošanu determinē partnerības un Eiropas integrācijas procesa satura atšķirīga izpratne. Minētie faktori veicina ES reālas un kritiskas attieksmes veidošanos pret Krieviju kā sadarbības partneri. Krievijas un ES sadarbības perspektīva finanšu krīzēs skatījumā.
Bakalaura darba metodes: zinātniskās literatūras apskats, periodiskās literatūras apskats, statistisko datu salīdzināšanas metode.
Galvenie izmantotie avoti: normatīvie akti, literatūras avoti, periodiskie izdevumi latviešu, angļu un krievu valodā. Krievijas un ES dokumenti, samitu materiāli un interneta resursi.
Informācijas ieguvei izmantoti ES informatīvā biroja, Latvijas un Krievijas Ārlietu ministriju, Pilsonības un naturalizācijas pārvaldes, Eiropas Savienības portāls u.c. materiāli.
Darbā izmantoti Rietumu pētnieku un ekspertu H.Adomeita, B.Buzana un O.Vīvera, H.Haukkala, H.Hubela, H.Kisindžera, A.Lievena, H.Maroffa, S.Marša, M.Mommzenas, N.Nugeta, K.Pattena, V.Sokora, R.Šueta, u.c. vērtējumi un prognozes. …
