1. EK preču zīmes atzīšana par spēkā neesošu
Apskatot preču zīmi vispārīgi, tā jāvērtē kontekstā ar Intelektuālā
īpašuma tiesībām. Intelektuālā īpašuma tiesības ir tāds tiesību
institūts, kas regulē cilvēka garīgās piepūles rezultātā radušos
nemateriālās vērtības. Vēsturiski Intelektuālā īpašuma tiesības iedala
divās objektu grupās – autortiesību objekti – literārie, mākslas,
zinātniskie u.c. darbi, kā arī rūpnieciskā īpašuma objekti – izgudrojumi,
dizainparaugi, firmas nosaukumi, komercapzīmējumi. Preču zīmes ir
pieskaitāmas pie pēdējiem. Jāpiebilst, ka kaut arī savā darbā izmantoju
apzīmējumu „Preču zīme”, šī darba kontekstā ir domāta „Preču un
pakalpojumu zīme”. Preču zīmes definīcijā ir teikts: Preču zīme ir
jebkurš apzīmējums (burti vārdi, cipari, attēls, zīmējums, grafisks
simbols, krāsu salikums, kā arī preces vai tā iesaiņojuma forma, minēto
elementu kombinācijas un tamlīdzīgi grafiski attēlojami apzīmējumi),
kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu
uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem1.
Šobrīd tiek pielietotas trīs preču zīmju reģistrācijas sistēmas:
Starptautiskā, Nacionālā un Eiropas Kopienas. Nacionālā preču zīmju
reģistrācijas sistēma ļauj personai aizsargāt savu preču zīmi konkrētā
valstī. Saskaņā ar tiesību uz preču zīmi teritoriālo principu preču zīmei
piešķirtā aizsardzība attiecas tikai uz valsti, kurā tā ir reģistrēta. Citās
valstīs šī vai tai ļoti līdzīga zīme nebauda tiesisko aizsardzību un var
tikt brīvi izmantota. Lai izvairītos no nepieciešamības iesniegt preču
zīmju reģistrācijas pieteikumus katrā nacionālajā vai reģionālajā preču
zīmju reģistrācijas iestādē, Pasaules Intelektuālā Īpašuma Organizācija
(World Intellectual Property Organisation – WIPO (http://www.wipo.int/)
izpilda starptautiskās preču zīmju reģistrācijas sistēmas
administratīvās funkcijas.
…