Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā arī Latvijai, kā visās citās pasaules valstīs jādomā par sakārtotu izglītības sistēmu. Izglītības kvalitāte būs tā, kas ietekmēs cilvēkus mūsdienu mainīgā sabiedrībā. Izglītības kvalitāte ir būtisks nosacījums valsts sekmīgai attīstībai un konkurētspējai.
Ne tikai citur pasaulē, bet arī Latvijā liela uzmanība tiek pievērsta izglītības novērtēšanai, kas sastāv no pašnovērtēšanas un novērtēšanas (ārējie eksperti). Veiksmīgas novērtēšanas pamatā ir skolas vadības kompetence un viss skolas pedagoģiskais kolektīvs, kas vadās pēc vienoti izstrādātiem kritērijiem skolas darbības izvērtēšanai. To pamatā ir demokrātisks vadības stils, dialogs ar skolotājiem un sabiedrību, to iesaistīšana dažādu jautājumu risināšanā, visbeidzot skolas kolektīva un sabiedrības iesaistīšana skolas darbības novērtēšanā.
Izglītības iestādes viena no galvenajām lomām ir veidot apstākļus, lai personība veidotos izglītota, kulturāla, brīva, fiziski vesela, ar izvēles tiesībām pašrealizēties. Par to atbildīgi ir skolas vadītājs un pedagogi, kas virza un attīsta skolēnu izziņas procesu.
Mūsdienu skolu sistēma piedāvā daudz un dažādas iespējas padziļināti apgūt gan eksaktos, gan humanitāros mācību priekšmetus. Vecākiem un bērniem ir lielas iespējas izvēlēties skolu. Uzskatu, ka galvenais ir lai skola būtu atvērta, ar bērnam draudzīgu vidi. Valsts pamatizglītības standartos ir rakstīts: „Mācību vide, kas ļauj sajust un noticēt tam, ka viņi paši var izdarīt daudz; labvēlīga un optimistiska gaisotne stundās, kas rada drošības un aizsargātības izjūtu un sniedz iespējas katram bez bažām mēģināt, kļūdīties, mācīties no savām un citu kļūdām – tie visi ir nozīmīgi priekšnosacījumi veiksmīgām mācībām, skolēnu saskarsmes kultūras un vērtībuzskatu attīstībai”[22;8]. Izvēlētais temats aktuāls, jo ikvienam izglītības iestādes vadītājam ir jāzina un jāizprot efektīvas vadības un efektīvas skolas kritēriji un to ietekmi uz skolas darba kvalitāti. Ne katra skola ir efektīva un atvērta, bet katra var kļūt par tādu.…