SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Lai arī likumdošana īres attiecību jomā ir nemitīgi pilnveidojusies, praksē bieži vien sastopamas daudzas problēmas, kas saistītas ar dzīvojamās telpas īri. Maģistra darba izstrādes laikā autore nonāca pie sekojošiem secinājumiem un priekšlikumiem, kas izriet no darba satura.
Secinājumi:
1. Likums ”Par dzīvojamo telpu īri” ir speciālā tiesību norma attiecībā pret Latvijas Civillikumu. Īres tiesiskajām attiecībām, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojams Civillikums.
2. Likumā ”Par dzīvojamo telpu īri” ir normas, kas praksē reāli nedarbojas, piemēram, deklaratīvais apgalvojums, ka „komunālo pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs pārtraukt komunālo pakalpojumu sniegšanu to dzīvokļu īrniekiem, kuriem nav komunālo maksājumu parādu”. Daudziem godprātīgi maksājošiem īrniekiem ir bijusi iespēja pārliecināties, ka gadījumā, ja mājas īpašnieks- valsts, pašvaldība vai fiziska persona ir siltumapgādes uzņēmuma parādnieks, un tā kā tehniski nav iespējams atslēgt tikai tos īrniekus, kuri ir parādnieki, arī maksājošiem īrniekiem netiek piegādāta siltumenerģija. Likums atļauj šādā gadījumā īrniekam prasīt no izīrētāja zaudējumu atlīdzību, taču šādas lietas tiesu praksē ir retums, atšķirībā no lietām par izlikšanu.
3. Bieži vien noslēgti tiek tādi dzīvojamās telpas īres līgumi, kas ir neizdevīgi īrniekam, tāpēc īrniekam būtu jāraugās ne tikai uz līguma rakstveida formu, bet arī uz tajā ietvertajiem nosacījumiem un iespēju robežās pašam jāinteresējas par likumdošanu attiecīgajos jautājumos vai jākonsultējas ar speciālistu;
4. Dzīvojamās telpas īres līguma attiecībās nozīmīga loma ir telpu nodošanas – pieņemšanas aktam, kas var novērst daudzus strīdus dzīvojamās telpas atpakaļ nodošanas brīdī, tāpēc būtu obligāti jāfiksē dzīvoklī esošo mērierīču (piemēram, ūdensskaitītāju) rādījumi;
5. Dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamie izdevumi var ietekmēt īres maksas lielumu, bet nav pamata tos kvalificēt kā īrniekam ar likumu noteiktus papildu īres maksai veicamus maksājumus.
…
