SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Secinājumi
Lielākais skaits māsu, kuri piedalījās aptaujā, ir atbildējuši, ka pacienti ar bronhiālo astmu diezgan bieži nonāk slimnīcā. Tāds rezultāts varētu liecināt par to, ka pacienti nav spējīgi paši cīnīties ar bronhiālās astmas paasinājumu un pašaprūpes veicināšana šiem pacientiem ir īpaši aktuālā.
Uz jautājumu par to, kādā veidā iesaistīt bronhiālās astmas pacientus slimības aprūpes procesā, 89% māsu atbildējā, ka ir vajadzīga apmācības programma, kas palīdzes pacientam pašam kontrolēt slimību. Tātad praktizējošās māsas ir pārliecināti par to, ka ir nepieciešams iesaistīt pacientus aprūpes procesā.
Vērtējot atbildes variantus par to, vai ir nepieciešams apmācīt bronhiālas astmas pacientus pareizai inhalātoru lietošanas tehnikai, izdarīju sekojušus secinājumus: pārsvarā māsas (45 cilvēki) ir pārliecināti, ka tas ir obligāti nepieciešams, jo šīs zināšanas palīdzēs pacientam pašam izglābt sev dzīvību astmas lēkmes laikā. Māsas visas ir pietiekami informētas par to, ko var ietvert sevī bronhiālās astmas pašaprūpes process.
Vērtējot atbildes variantus par to, vai pacients var uzlabot savu dzīves kvalitāti, iesaistoties savas slimības aprūpes procesā, saņēmu sekojušus rezultātus: gandrīz visas māsas atbildēja, ka patiešām, aktīva pašaprūpe var uzlabot pacienta dzīves kvalitāti. Šādi rezultāti apstiprina hipotēzi, ka pašaprūpes iemaņas bronhiālas astmas pacientiem var uzlabot viņu dzīves kvalitāti.
Lielākais procents māsu, par iemesliem, kāpēc ir nepieciešama pacientu līdzdalība aprūpes procesā, izvēlējas: iespēju izvairīties no slimības paasinājumiem; iespēju uzlabot pacientu dzīves kvalitāti; un iespēju paaugstināt pacienta pašcieņas līmeni, un ļaus justies pilnvērtīgi.
Diemžēl vairākums māsu uzskatā, ka pacienti negrib iesaistīties savas slimības aprūpes procesā.
Lielākoties māsas uzskata, ka, lai samazināt bronhiālās astmas lēkmes, pacientus ir aktīvi jāiesaista slimības aprūpes procesā un jāiemāca astmas kontroles pamatprincipus. Šādi dati liecina par to, ka slimības paasinājumu un lēkmju biežumu var samazināt, aktīvi iesaistot pacientus slimības aprūpes procesā. Tātad darba hipotēze apstiprinās.
52% pacientu uzskatā, ka uzlabot savas veselības stāvokli viņi var, ja iemācīsies paši izvairīties no provocējošiem faktoriem, pareizi rīkosies astmas lēkmes laikā un precīzi lietos parakstītos medikamentus.
Tātad lielākoties bronhiālā astma traucē pacientu ikdienas aktivitātes, un tāpēc pašaprūpes iemaņas ir tik nepieciešamas šādiem pacientiem.
Respondenti no abām grupām lielākoties ir atbildējuši, ka pacienti tikai daļēji ir spējīgi kontrolēt astmas simptomus. 30% māsu atbildēja, ka pacienti nav spējīgi kontrolēt astmas simptomus. Tas liecina par nepieciešamību celt pacientu pašaprūpes līmeni.
82% māsu un 52% pacientu uzskatā, ka lai uzlabot veselības stāvokli, pacientiem ir nepieciešams izvārīties no astmu provocējošiem alerģēniem, pareizi rīkoties astmas lēkmes laikā, precīzi jālieto medikamentus. Šādi dati apstiprina darba hipotēzi, ka pašaprūpes iemaņas samazina slimības recidīvu biežumu un tādējādi uzlabo dzīves kvalitāti.
Lielākais skaits māsu uzskata, ka galvenais iemesls, kāpēc pacienti tiek hospitalizēti, ir tas, ka pacienti nepietiekami vērīgi attiecas pret savu veselību. Bet 49% pacientu, domā, ka galvenais iemesls ir kaitīgie vides faktori. Šī iemesla dēļ pacientus jāmotivē vairāk rūpēties par savu veselību pašiem un vēl pacientus ir jāapmāca, kādā veidā var izvairīties no kaitīgiem vides faktoriem.
Gandrīz visoso gadījumos māsas domā, ka slimības dēļ pacientu ikdienas aktivitātes tiek traucētas. Arī 86% pacientu atzīst, ka lielākoties ikdienas aktivitātes tiek traucētas. Māsu un pacientu viedoklis sakrīt. Tāpēc lai sekmīgi kontrolēt astmu, pacientiem ir nepieciešamas pašaprūpes iemaņas. Pētniecības darba hipotēze ir apstiprinājusies.
Priekšlikumi
Ārstējošā personālā darbību mērķis ir palīdzēt pacientam aizmirst par savu slimību un, par spīti veicamajiem terapeitiskajiem pasākumiem, padarīt bronhiālās astmas pacienta dzīvi maksimāli tuvu vesela cilvēka dzīvei. Galvenie uzdevumi ir likvidēt slimības simptomus vai mazināt tos, uzlabot pacienta dzīves kvalitāti, t.i., saglabāt fizisko aktivitāti un uzlabot psihoemocionālo stāvokli.
Lai nodrošinātu pacientu labu dzīves kvalitāti primārā veselības aprūpē strādājošiem darbiniekiem ir nepieciešams astmas simptomus savlaicīgi atpazīt, īstenot pulmonologa sastādīto individuālo ārstēšanas plānu, lai novērstu astmas simptomus un slimības uzliesmojumus, sasniegtu pilnīgu astmas kontroli, nodrošinātu pacientam normālu ikdienas aktivitāšu, tajā skaitā fiziskās slodzes iespēju un normalizēt plaušu funkcijas.
…
