Pēdējie desmit gadi izglītībā raksturīgi ar būtiskām pārmaiņām. Pedagogi ir gājuši garu šaubu un meklējumu ceļu, cenšoties rast atbildes uz jautājumiem – ko mācīt? un kā mācīt? Mērķi apgūt zināšanas nomainījis mērķis palīdzēt attīstīties integrētai personībai.
Par bērna sākumskolas periodu varam uzskatīt vecumposmu starp 7 un 11 gadiem. Tie ir nozīmīgi gadi bērnam, jo tieši šajā laikā tiek uzsāktas skolas gaitas. Līdz ar skolas gaitu uzsākšanu mainās pasaules izziņas saturs, kas kļūst par daudzu pārmaiņu avotu arī bērna psihē. Iestājoties skolā, bērns sastopas ar jaunām grūtībām, tas ir lūzuma posms bērna dzīvē, jo mācības kā darbības veids ņem virsroku pār rotaļām un spēlēm. Arī skolotājs var sastapties ar vairākām problēmām: “bērniem ir atšķirīgas gatavības pakāpes skolai, nesagatavotība jaunajai psiholoģiskajai lomai, atšķirīga motivācija iet skolā, dažāds prasmju un iemaņu, kā arī dotību līmenis.” [2, 101] Tāpēc skolotājam ir svarīgi pievērst uzmanību tam, kādus paņēmienus izvēlēties, lai sekmētu bērnu domāšanas un izziņas procesu attīstību.
Latviešu valodai sākumskolas klasēs ierādāma īpaši nozīmīga vieta, jo no skolēna prasmes runāt, lasīt un rakstīt, no valodas pamatzināšanām ir atkarīga viņa virzība zināšanu apguvē, prasmju un iemaņu izveidē ikvienā mācību priekšmetā turpmākajās klasēs, kā arī vispārīgajā attīstībā. Dzimtās valodas apguvei sākumskolā ir nozīmīga loma jaunās paaudzes audzināšanā, jo latviešu valoda ir latviešu nācijas pastāvēšanas svarīgākais noteikums, un latviešu literārās valodas apguve nav tikai dzimtās valodas kā mācību priekšmeta uzdevums, bet katra skolēna pienākums pret latviešu tautu Tāpēc iemācīt skolēniem izmantot dzimtās valodas iespējas ir svarīgs mūsdienu pedagoga uzdevums.
Viens no latviešu valodas pamatuzdevumiem sākumskolas klasēs ir iemācīt rakstīt, veidot ortogrāfiskās un interpunkcijas prasmes, radīt interesi par latviešu valodu, attīstīt valodas izjūtu un domāšanu. Sarunas ar skolēniem un aptaujas liecina, ka viņu uztverē viens no vissarežģītākajiem un grūtākajiem mācību priekšmetiem ir latviešu valoda, īpaši tās gramatika. Lai pareizrakstības mācīšanā gūtu labus panākumus, izveidojama mērķtiecīga rakstu darbu sistēma.
Skolotājs apgūst mācīšanās un mācīšanas teorijas, lai izprastu mācību kā divpusējā procesa būtību un atbilstoši šo divu darbību vienotībai izvēlētos didaktisko modeli. Mācību procesa teorija un tai atbilstošs modelis ir atkarīgs no filozofiskās koncepcijas, kurai piekrīt vai ir izveidojis pats skolotājs, tādējādi formulējot savu izpratni vai pārliecību par labu, produktīvu mācību procesu.…