Ar katru jaunu dienu bērns gūst jaunus priekšstatus, jaunas atziņas, kaut kas vēl pavisam nezināms kļūst pazīstams.
Tik daudz jauna tiek atklāts, ka bērns nespēj to visu uzreiz uztvert. Tad nāk talkā rotaļa – dabiskākais darbības veids, kurā bērns sevi apliecina jau kā personība ar savām vēlmē, domām, jūtām, emocijām.
Rotaļā bērns risina problēmu, izvēlas labāko darbības veidu vai atbildi. Šeit pastāv izvēles iespējas, kas radina bērnus patstāvīgi lemt, domāt, darīt.
Ļoti plaši tiek izmantotas didaktiskās rotaļas un spēles, jo tās palīdz bērnam attīstīties radoši, paplašināt savas zināšanas un pieredzi. Tik lielas iespējas sniedz arī tautas rotaļas un spēles, jo kā unikālas audzināšanas līdzeklis tās tika izmantotas jau kopš seniem tēvu – tēvu laikiem. Tās bija mīklas, atjautības uzdevumi, rotaļiņas, skaitāmpantiņi u.c..
Pirmsskolas vecumā rotaļas ir cilvēka galvenais darbības veids. Šajā vecumā audzināšanas un mācīšanas process notiek ar rotaļas palīdzību. Bērnībā rotaļa ir tā, kas vijas cauri arī mācībām un pirmajiem darba soļiem. Ja par to negādā pieaugušie, pats bērns rod iespējas visā savā darbībā iekļaut rotaļu elementus.
Rotaļa – bērna darbības veids, kurā viņš gūst pieredzi sociālajās attiecībās, attīsta runu, tikumiskās īpašības, nostiprina organismu, apgūst darba prasmes un iemaņas.
Rotaļa ir bērnu audzināšanas, mācīšanas un attīstīšanas līdzeklis, viņu dzīves un darbības organizācijas forma. Rotaļu darbības produkts ir bērna attīstība.
Bet rotaļa nerodas pati no sevis, pieaugušajam tā ir jāvada un jāattīsta. Bet kas labāk zina par rotaļu pareizu vadīšanu, ja ne izglītota, prasmīga audzinātāja bērnudārzā. Un pašreiz, kad pie mums Latvijā ir liels bezdarbs, it sevišķi Latgalē, lielākai daļai bērnu nav iespējas apmeklēt bērnudārzu, kur strādā speciālists ar izglītību, bet dzīvo mājās.
Daudzi pedagoģi un psiholoģi pētījuši bērnu rotaļas un to nozīmi bērna attīstība, kā piemēram, K. Gross, G. Spensers, K. Šillers, K. Bīlers, Z. Freids, I. A. Komenskiss, I. V. Svoboda, F. Čada, K. Ušinskis, R. Žukovska, A. Ļubļinska, A. Usova, J.A. Students.
Tātad savā darbā gribētu vēlreiz uzsvērt rotaļu nozīmi pirmsskolas mācību procesā un arī didaktiskās rotaļas lomu (nozīmi) matemātisko priekšstatu veidošanā.
Darba mērķis: izpētīt didaktisko rotaļu nozīmi pirmskolas vecuma bērniem.
Darba uzdevumi:
1. izpētīt pedagoģiski psiholoģisko literatūru par izvēlēto tēmu;
2. savākt un apkopot rotaļas matemātisko priekšstatu veidošanai pirmskolas vecumā.
Pētījuma metodes: novērošana, aptauja, diskusija.
Noskaidrot bērnu rotaļu likumsakarību ir diezgan sarežģīts uzdevums. Kaut arī bērnu rotaļām ir dažas kopīgas iezīmes, tomēr tās bieži citas no citas atšķiras un ir atkarīgas no dažādiem apstākļiem.
Rotaļu raksturu, galvenokārt nosaka bērnu vecums, konkrētie apstākļi, kuros viņi rotaļājas, bērnu dzimums /meitenes vai zēni/, viņu rīcībā, esošās rotaļlietas, materiāli, ne mazāk arī bērnu garīgā un fiziskā attīstība ģimenē, bērnudārzā un iegūtā audzināšana. Lauku bērnu rotaļas pēc satura bieži atšķiras no pilsētas bērnu rotaļām; zēniem labāk patīk celtniecības rotaļas, meitenēm – tēlot ģimenes sadzīvi utt..
Psihologi rotaļas iedala četrās grupās atkarībā no tā, kāds psiholoģiskais process konkrētajā rotaļā ir galvenais.
I. Funkcionālās rotaļas. Tās ir piemērotas dažādu orgāna funkciju, ķermeņa, kāju, roku kustību un arī galvas kustību attīstīšanai. Šāda veida rotaļās bērns satver priekšmetus, sit tos, citu pret citu utt.. Šīs rotaļas, raksturīgas bērniem pirmajā dzīvības gadā, pēc tam tās pakāpeniski izbeidzas.
II. Receptīvās rotaļas. Šāda veida rotaļās, galvenais ir ārējo impulsu uztveršana. Tajās maksimāli nodarbināti sajutu orgāni: redze, dzirde, tauste u.c.. Rotaļu galvenais saturs ir bilžu un grāmatu apskate, skaņu atšķiršana. Šādas rotaļas tiek organizētas bērniem, kas vecāki par vienu gadu; vispiemērotākais vecums ir pieci gadi.
III. Lomu rotaļas. Šajās rotaļās bērni apņemas veikt noteiktu lomu un iedzīvojas iztēlotajā. Viņi iesaista rotaļā tipisko lomu formulējumu „it kā es būtu ārsts”/ „māmiņa”, „skolotāja” utt./. Lomu rotaļas parasti ir daudz dalībnieku. Būtībā, tās ir kolektīvās rotaļas. Šīm rotaļām nepieciešama patstāvīga un saprātīga darbība, tādēļ tās var organizēt tikai tad, kad bērniem jau pietiekami attīstīta valoda un domāšana /apmērām no 2 gadu vecuma/. Visvairāk lomu rotaļas atbilst sešu gadu veciem bērniem.
IV. Konstruēšanas rotaļas. To pamatā ir tieksme kaut ko radīt, pie tam galvenā uzmanība tiek pievērsta rezultātam. Šajās rotaļas, bērni jāapgādā ar konstruēšanas materiāliem, celtniecības darba rīku komplektiem, dēlīšiem, smiltīm, papīru, audumu gabaliem utt.. Rotaļās tiek likti pamati darba iemaņām. Konstruēšanas rotaļām, bērni pievēršas jau no 2 gadu vecuma. Vispiemērotākais vecums ir 6 gadi. [ 3;10 ]
Psihologi rotaļu uzskata par pirmsskolas vecuma bērnu nodarbošanās veidu, bet pedagogi to izmanto kā audzināšanas līdzekli. Šajā sakarībā pedagogi vada arī tās rotaļas, kuras rodas pēc bērnu iniciatīvas, t.i., kuru saturu un tēmu iepriekš nevar paredzēt. Tādējādi arī šādām rotaļām ir audzinoša iedarbība. Bez tām, pedagogi iesaista bērnus jau iepriekš izraudzītajās rotaļās, lai attīstītu dažādas personības īpašības.
No šā viedokļa, pedagoģiskajā praksē, rotaļas tiek iedalītas divās grupās: [ 3;11 ]
Radošās rotaļas Rotaļas ar noteikumiem
sižeta lomu rotaļa didaktiskās rotaļas
celtniecības kustību rotaļas
rotaļa – dramatizācija rotaļas ar dziedāšanu
zīmējums 1. Rotaļu iedalījums pedagogu skatījumā.
Rotaļas var klasificēt arī šādi. [ 9; 26 ]
- Pēc lietojamā materiāla: rotaļas ar priekšmetiem, iespiestās galda spēles un vārdiskās spēles.
- Pēc rotaļu satura: rotaļas kas iepazīstina bērnu ar apkārtējiem priekšmetiem.
- Pēc bērnu aktivitātēm: zināšanu rotaļas.
- Pēc rotaļas intelektuālās slodzes, tas struktūras: rotaļas ar lomu.
Vispirms ir jānoskaidro, kas ir metode. Vispārīgajā raksturojumā metode ir mērķa sasniegšanas veids. No tā izriet, ka apzināšanos mērķa sasniegšanai, līdzekļu izvēli, ar kuriem šī darbība var tikt veikta / pēc J. Babanska apmācības procesa struktūras/.
Apmācības metode ietver: apmācības mērķus, pieaugušā darbību atbilstoši esošiem līdzekļiem. Pieaugušā darbība izraisa atbilstošu bērna mērķi, kurš ne vienmēr sakrīt ar pieaugušā mērķi. Sava mērķa sasniegšanai bērns veic darbības ar viņam esošajiem līdzekļiem, viņa iespējām.…
