Darba temata izvēli noteica tās aktualitāte Latvijā, īpaši pēdējo gadu laikā tiek pievērsta liela uzmanība, par ko agrāk daudzi neatļāvās skaļi runā, kaut arī, ja atskatās vēsturē, tad var secināt, ka šī parādība ir tikpat veca kā cilvēce. Man būtu interesanti izprast šīs ‘’citādās attiecības’’, uzzināt vairāk par to kā veidojas cilvēka seksuālā orientācija, un kāpēc saistība starp homoseksuālismu un depresiju turpina pieaugt.
APA Psycnet datu bāzē par homoseksuālitāti ir ap 200 pētījumiem.
Mūsdienu psihologi homoseksualitātes saistību ar depresiju iedala divos faktoros, kas ietver gan fizisku, gan garīgu vardarbību, neiecietību, atstumšanu un diskrimināciju pret homoseksuāliem (Russell, Franz, & Driscoll 2001).
Pirmais faktors ir sociālās vides stresors, kas ietver homoseksuālisma sabiedrības stigmatizāciju jeb stereotipu veidošanu par to kā par nelabvēlīgu, un tādas psiholoģiskas sekas kā nomāktība, depresija, zaudējuma, bēdīguma, vainas un pazemojuma izjūta paaugstina psiholoģisko problēmu risku (Downey & Friedman, 1995). Ir svarīgi atzīmēt, ka psiholoģisko veselību nosaka nevis piederība minoritātei, bet stigmatizācijas līmenis sabiedrībā – jo tas ir augstāks, jo lielāks ir psiholoģisko problēmu risks.
Pēc Masterbiz (2001) secinātā, homoseksuālisti bieži vien cenšas izvairīties no mokpilnām problēmām ar alkohola vai narkotiku palīdzību, kas vēlāk noved pie depresijas un pašnāvību mēģinājumiem. Vēlme aiziet no sevis – viens no šo bīstamo parādību pašiem svarīgākajiem izplatības cēloņiem homoseksuālā vidē.
Otrais faktors ir hroniska distresa gadījumā, kas ir homoseksualitātes psiholoģiski sasprindzinātākais attīstības etaps - šaubu un jauktās identitātes stadija, kurai raksturīgs, ka indivīds jau aizdomājas par savu seksualitāti, bet vēl nevar skaidri noteikt to un savu attieksmi pret to. Pētnieks Hunter (1998) atzīmē lielu atšķirību starp homoseksuālās un heteroseksuālās identitātes apzināšanas procesu. Heteroseksuāli cilvēki kā pašsaprotamu pieņem to, ka viņi ir heteroseksuāli, bet homoseksuāli iet cauri sarežģītam un bieži sāpīgam savas identitātes atzīšanas procesam.
. Sabiedrības nosodījums un homoseksuālu savas identitātes nepieņemšana rada depresiju.
Darba mērķis: Pamatojoties un teorētisko un praktisko pētījumu analīzi, izpētīt depresijas rādītāju atšķirības homoseksuāliem un heteroseksuāliem cilvēkiem no 18-24 gadiem un noskaidrot vai pastāv atšķirības.
Pētījuma objekts: Depresija.
Pētījuma priekšmets: Depresijas rādītāju atšķirības homoseksuāliem un heteroseksuāliem cilvēkiem no 18-24 gadiem.…
