Depresija

Mūsu valstī pēdējo desmit gadu laikā ir notikušas radikālas izmaiņas. Ir mainījusies politiskā situācija, notikusi pāreja uz tirgus ekonomiku un tās rezultātā Latvijā ir izveidojusies jauna sociālā grupa – bezdarbnieki. Ikvienam cilvēkam dzīvē gadās brīži, kad viņš jūtas mazsvarīgs, nepieņemts, nav apmierināts ar apkārt notiekošo un bezcerīgi raugās nākotnē, taču, manuprāt, cilvēkam, kurš nokļuvis bezdarbnieka statusā ir grūti raudzīties nākotnē un viņam iepriekš minētās īpašības izpaužas daudz spēcīgāk, asāk. Šādos brīžos cilvēki izturas dažādi - vieni ilgstoši uzturot šādu nomāktu dvēseles stāvokli - ieslīd depresijā, citi cīnās ar to dažādiem veidiem un pārvar to. Domāju, ka depresija ir plaši izplatīta jūtu traucējumu slimība uz kuras robežas ir daudzu cilvēku psihe. Depresiju pastiprina grūtie dzīves apstākļi - bezdarba problēmas.
Es uzskatu, ka ir cilvēki, kuri savā apkārtnē un sevī pārsvarā saskata labo un nepaļaujas negatīviem iespaidiem, tādi cilvēki neieslīgst depresijā, taču cilvēki, kuri ir ļoti jūtīgi un visu ļoti pārdzīvo: tādiem cilvēkiem pastāv lielāka iespēja saslimt ar depresiju. Depresija ir uzskatāma par daudzu nelaimju sākumu, tā cilvēku padara neizlēmīgu, drūmu, nevarīgu, bezspēcīgu. Depresīvā cilvēka iespējamā nākotne varētu būt šāda: bez draugiem, bez laimes, bez humora, bez intereses, bez orientācijas, bez virziena, bez gribas, bez mērķa ar traucētu uztveri utt.
To, ka depresija ir 20 gs. problēma var spriest pēc pašnāvību skaita Latvijā. Šobrīd Latvija pašnāvību skaita ziņā ierindojusies vienā no pirmajām vietām Eiropā. 1993. gadā pašnāvnieku bija vairāk nekā satiksmes negadījumu upuru. …