Sabiedrībā daudz tiek runāts par demokrātiju, demokrātiskām vērtībām, demokrātisku vērtību ieviešanu sabiedrībā. Demokrātijas un demokrātijas konsolidācijas problemātika ir 21. gs politikas zinātnieku viens no aktuālākajiem tematiem, par ko liecina daudzie pētījumi un zinātniskā literatūra šajā jomā.. Kā vienus no spilgtākajiem darbiem, kas tiks izmantoti demokrātijas jēdziena un demokrātijas konsolidācijas procesa teorētiskajai interpretācijai arī šī darba ietvaros, var minēt R.Dāla klasisko darbu „Democracy and its Critics”, S.Hantingtona „The Third wave : democratization in the late twentieth century”.
Sabiedrībā ne reti demokrātija tiek identificēta ar regulārām vēlēšanām un iespēju vairumam sabiedrības locekļu ņemt dalību tajās, taču patiesībā demokrātija aptver daudz plašāku spektru ar varas iegūšanas un realizēšanas mehānismiem, kā arī sabiedrības lomu tajos. Iepriekšminētais pieņēmums ir iemesms kādēļ sabiedrībā valda priekšstats, ka praktiski visas sabiedrības, kurās norit vēlēšanas, kurās kaut minimāli pieļauta sabiedrības līdzdalība politiskajos procesos vai arī nav pilnībā aizliegta iespēja izteikties un biedroties organizācijās, ir demokrātiskas.
Darba tēma ir izvēlēta, lai sniegtu precīzu un visaptverošu priekšstatu par demokrātiju, demokrātijas konsolidāciju, kas tiks īstenots apkopojot kā teorētiķu pamatojumus par demokrātiju un demokrātijas konsolidācijas procesu raksturojošajiem elementiem, kā arī balstoties šiem teorētiskajiem pieņēmumiem, analizējot Ukrainas pieredzi demokrātijas iedibināšanā.
Darba mērķis ir apkopojot atsevišķu autoru izvirzītos demokrātijas konsolidācijas priekšnoteikumus, izdalīt konkrētus kritērijus, kas būtu identificējami gan kā demokrātijas konsolidācijas priekšnoteikumi, gan kā kritēriji, kas ļautu spriest par demokrātijas konsolidācijas rezultātiem Ukrainas piemērā, rezultātā arī konstatēt demokrātiju veicinošos vai kavējošos faktorus, kas būtu pamats turpmāku pētījumu autoriem saprast demokrātijas konsolidācijas procesus ACE.
Pamatojoties uz darba mērķi, tika izvirzīta sekojoša darba hipotēze:
Balstoties uz darbā apskatīto autoru izvirzītajiem demokrātijas konsolidācijas teorijas priekšnoteikumiem un novērtējot pašreizējo Ukrainas politisko situāciju, var secināt, ka valstī demokrātijas konsolidācijas process vēl turpinās.
Darba gaitā tiks apskatīts demokrātijas jēdziena izcelsme, attīstība mūsdienās, to raksturojošie elementi, kas ļauj identificēt vai valsts ir un cik lielā mērā ir demokrātiska. Turpinājumā tiks akcentēta demokrātijas konsolidācijas teoriju attīstība vairāku pasaules nozīmes teorētiķu skatījumā, taču akcentu liekot uz tādu autoru darbiem kā R.Dāla „Democracy and Critics”, S.Hantingtona „The Third wave: democratization in the late twentieth century”, Linz J.J, Stepan,A. Problems of democratic transition and consolidation, kā arī L.Diamond „Democracy after communism”. Ukrainas piemēra izpratni sekmē fakts, ka iepriekš minētie autori apskatot demokrātijas konsolidācijas procesus runā velkot paralēles ar ACE pārejas procesiem, to pamatojot ar faktu, ka šajā reģionā notikusi pasaulē līdz šim daudz dimensionālākā pāreja uz demokrātiju, kas aptvēra pilnīgi visas dzīves sfēras. Darba otrā daļa tiks veltīta jau konkrētas valsts, kas saskārusies ar demokrātijas konsolidācijas procesu, respektīvi, Ukrainas piemēra analīzei, kas tiks veikta pamatojoties uz darba sākumā apkopotajiem demokrātijas konsolidācijas procesa izvirzītajiem priekšnoteikumiem.
Izvēlēta tika tieši šī valsts, jo tās režīma transformācija un demokrātijas konsolidācijas procesu pirmssākumi saistāmi ar Padomju režīma sabrukumu un līdzīgu izejas punktu arī politisko un ekonomisko priekšnoteikumu kontekstā, kā citām postpadomju valstīm, tomēr atšķirīgu attīstības scenāriju. Ukrainas piemērs tiks analizēts laika posmā no Oranžās Revolūcijas notikumiem, kas risinājās sākot ar 2004. gada nogali līdz 2007. gada nogalei. Šis laika posms izvēlēts pamatojoties uz faktu, ka par demokrātijas konsolidācijas procesiem Ukrainā var runāt sākot ar laiku pēc Oranžās Revolūcijas.Analīzes rezultātā tiks izdarīti secinājumi, par to, kas varētu būt par iemeslu šādam attīstības scenārijam, proti, vai Ukrainā ir panākta demokrātijas konsolidācija vai gluži pretēji process vēl turpinās.
Valsts tiks apskatīta, balstoties uz vienu no darbā apskatītajām demokrātijas konsolidācijas procesa teorētiskajām koncepcijām. Koncepcija tiks izvēlēta salīdzinot teorētiķu piedāvātos demokrātijas konsolidācijas procesu analīzes priekšnoteikumus. Rezultātā izvēloties koncepciju, kas visaptverošāk atklāj demokrātijas konsolidācijas procesu un ļauj secināt par pakāpi cik lielā mērā valsts raksturojama kā demokrātiska.
Darba uzdevums ir sniegt demokrātijas jēdziena skaidrojumu, kas ir pamats darba turpinājumā veiktajam pētījumam. Darba uzdevums ir sniegt arī vairākas demokrātijas konsolidācijas teorijas un rezultātā izvirzīt vienu, uz ko balstoties tiks analizēts Ukrainas piemērs. Visbeidzot darba uzdevums ir detalizēti apskatīt Urainas piemēru demokrātijas konsolidācijas procesu kontekstā un rezultātā apstiprināt vai apgāzt hipotēzē izvirzīto pieņēmumu.
…
