Diplomdarbs
Māksla, kultūra un vēsture
Literatūra
Deminutīvu lietojums latviešu, britu, skotu, amerikāņu un...-
Deminutīvu lietojums latviešu, britu, skotu, amerikāņu un austrāliešu šūpuļdziesmās
Novērtēts!
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Teorētiskā daļa | 3 | |
1. | Šūpuļdziesmu nozīme bērnu attīstībā | 3 |
2. | Deminutīvu lietojums valodas tēlainības piešķiršanai šūpuļdziesmās | 5 |
3. | Visbiežāk sastopamie deminutīvu tēli | 8 |
4. | Deminutīvu variācijas latviešu valodā | 11 |
5. | Deminutīvu variācijas angļu valodā | 13 |
6. | Deminutīvu lietojums vārdu emocionālās nokrāsas piešķiršanai | 15 |
Praktiskā daļa | 20 | |
7. | Salīdzinošais aspekts (tēli latviešu, britu, skotu, amerikāņu un austrāliešu šūpuļdziesmās) | 20 |
8. | Deminutīvu ietekme uz satura mainīšanu | 25 |
9. | Literatūras saraksts | 29 |
Gulētiešana ir skaists laiks gan bērniem, gan pieaugušajiem. Par skaistu to padara dažādi rituāli: mūzika, pasaciņa, svecītes iedegšana, „arlabunakti" novēlējums visiem ģimenes locekļiem. Viens no skaistākajiem brīžiem bērnam pirms iemigšanas ir šūpuļdziesma, kad bērns var dzirdēt mātes balsi, būt kopā ar māti īpašā tuvībā. Tikpat skaistu šo brīdi padara arī tēva klātbūtne un tēva dziedātā dziesma. Tieši tās ir pirmās gaišākās un siltākās atmiņas, kas saglabājas visu turpmāko dzīvi.
Mazulis kāri tver ikvienu vārdu, ko sadzird. „Dzirdes orgānam ir īpaša nozīme, tāpēc, ka tā saistīta ar runu (valodu). Tāpēc dzirdes attīstība, t.i., spēja asi (skaidri) uztvert apkārtējās vides skaņas un trokšņus, prast tos atšķirt – kalpo bērna uzmanības sagatavošanai, valodas skaņu precīzākai atšķiršanai. (..) Bērnu dziesmas arī ļoti palīdz attīstīt pareizu izrunu.” [13;182]
Pat tad, kad bērniņš vēl nav piedzimis, viņš jūt apkārtējo pasauli, uztver notiekošās lietas ap sevi un dzird skaņas, it īpaši māmiņas balsi. Tagad pat zinātnieki uzskata, ka mātei jau gaidībās ir ļoti noderīgi klausīties labu mūziku un arī pašai dziedāt, jo mazulis jūt šādas vibrācijas. „Bērns, vēl būdams mātes miesās, skaidri dzird un reaģē uz mūziku! Mierīgas, liriskas melodijas liek tam skumt, enerģiskas – priecāties, bet smagi ritmi – uztraukties vai bailīgi sastingt. Konstatēts, ka ar mūzikas palīdzību var ietekmēt gaidāmā bērna emocionālo, kustību un elpošanas sfēru. Var pat vadīt viņa attīstību, koriģējot izmaiņas augļa attīstībā vajadzīgajā virzienā. Ļoti labu nomierinošu efektu uz vēl nedzimušo bērnu atstāj šūpuļdziesmas.” [28]
Ja māmiņa dzied šūpuļdziesmu, bērns izjūt pasauli kā kaut ko vēl neiepazītu, taču harmonisku un skaistu. „Kad ģimenē piedzimst bērns, pirmais, ko viņš izdzird, ir šūpuļdziesma. Pēc tam viņš mācās valodu, savas ģimenes un tautas tradīcijas," izstādes „Latvijas bērni zīmē un raksta par Holokaustu un diskrimināciju" atklāšanā (31.07.2007) teicis Latvijas valsts prezidents Valdis Zatlers. [30] Arī Inta Alekse savā grāmatā „Runātprasme” ir sacījusi: „Bērns dzird māmiņas maigo balsi, skaņu plūsmas melodiju un ritmu, vēlāk izšķir tajā atsevišķus vārdus. Viņš vingrina lūpas un mēlīti, atdarina skaņas, vārdus, pamazām tver to nozīmi.” [11;5]
Bērnam svarīgi jau no mazotnes saskarties ar mūziku. Tieši tāpēc mūsu mammas un vecmāmiņas dzied šūpuļdziesmas. Mūzika ikkatram no mums, neatkarīgi no vecuma un gaumes, ieņem ļoti nozīmīgu vietu dzīvē. Šūpuļdziesmas ir tikai viens no mūzikas veidiem, kas palīdz cilvēkiem justies labāk un atslābināties. „Mūzika – tā ir fiziska parādība. Katrā konkrētā gadījumā tā ir skaņu signālu kopums, kuras uztver un sarežģīti pārveido dzirdes analizators galvas smadzeņu garozas struktūrās.…
Kursa darba temats ir Deminutīvu lietojums latviešu, britu, skotu, amerikāņu un austrāliešu šūpuļdziesmās. Tulka/tulkotāja darbā nereti jāsaskaras ar problēmām, kas saistītas ar deminutīvu atveidi citā valodā. Šis temats ir īpaši aktuāls, tulkojot bērnu literatūru vai jebkāda veida tekstus, kas paredzēti bērniem, jo latviešu valodā deminutīvus var pievienot gandrīz ikvienam lietvārdam, tādējādi formulējot to kā vārdu pamazināmajā formā, taču angļu valodā tas ir daudz sarežģītāk un bieži vien deminutīva formu izveidot vispār nav iespējams. Deminutīvi ir vārdi gan ar reāla pamazinājuma, gan ar emocionāli subjektīva vērtējuma nozīmi. Latviešu valodā visbiežāk sastopamās deminutīvu formas ir ar izskaņu -iņš, -iņa vai -ītis, -īte. Savukārt angļu valodā deminutīvu forma parasti ir panākta, lietojot vārdu little vai pievienojot galotnes –y vai -ie. Kursa darba pētījuma objekts ir šūpuļdziesmas, konkrētāk – to emocionālais iespaids, kas panākts ar deminutīvu lietojumu. Priekšmets ir ņemts no latviešu, britu, skotu, amerikāņu un austrāliešu šūpuļdziesmām. Visās divdesmit piecās šūpuļdziesmās ir ekscerpēti deviņdesmit četri deminutīvi, no kuriem 31 ir latviešu šūpuļdziesmās, 18 – britu, 16 – amerikāņu, 15 – skotu un 14 – austrāliešu šūpuļdziesmās. Darba mērķis ir apskatīt un salīdzināt divdesmit piecas šūpuļdziesmas – katrā valodā piecas – un noskaidrot, kurā valodā ir visplašākais deminutīvu lietojums. Lai sasniegtu konkrēto darba mērķi, ir izvirzīti vairāki uzdevumi: 1) izzināt, kādi deminutīvu veidi pastāv latviešu valodā un kāds ir to lietojums, 2) noskaidrot, kā deminutīvus veido angļu valodā, 3) uzzināt, kā deminutīvi var mainīt vārda emocionālo nokrāsu, 4) izpētīt, kādi ir visplašāk lietotie tēli šūpuļdziesmās, 5) salīdzināt, kurā valodā deminutīvu lietojums ir visplašākais. Šo problēmu skatījis folklorists un filoloģijas zinātņu kandidāts Jānis Rozenbergs, kas savā monogrāfijā ietvēris visu nepieciešamāko par latviešu valodas stilistiku, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe Janīna Kursīte, kā arī literatūrzinātnieks, kritiķis, pedagogs un filoloģijas doktors Vitolds Valeinis, kas savā monogrāfijā Literatūras teorija ir aprakstījis valodu un runu kā tēlojuma līdzekli. Pielietotās kursa darba metodes ir analītiskā un salīdzinošā, izpētot visas izvēlētās šūpuļdziesmas un secinot, kādas atšķirības konkrētās valodas sevī ietver, kas tām ir kopīgs un kādi deminutīvu veidi ir visaktuālākie. Izvirzītā hipotēze: latviešu šūpuļdziesmās deminutīvi ir lietoti daudz biežāk nekā angļu valodā un tiem ir vairāk izskaņu. Kursa darbam ir šādas daļas: ievads, teorētiskā daļa, praktiskā daļa, nobeigums, secinājumi un pielikums. Teorētiskajā daļā ir aplūkotas šūpuļdziesmas pēc to būtības, kā arī dots neliels ieskats, kāda ir nursery rhyme jeb bērnu dzejoļu nozīme bērnu attīstībā, detalizēti izskatīta teorija par deminutīvu iespējamo emocionālo nokrāsu un tādejādu teksta satura mainīšanu. Apskatīts arī valodas lietojums – kādas katrā valodā ir deminutīvu izskaņas un kādas ir to gramatiskās formas. Savukārt darba praktiskajā daļā, izmantojot teksta salīdzinošo metodi, ir analizēti ekscerpētie deminutīvi, pētīta to emocionālā nozīme un izskaņas veida ietekme uz tekstu.
- Deminutīvu lietojums latviešu, britu, skotu, amerikāņu un austrāliešu šūpuļdziesmās
- Izmaiņas latviešu prozā 80.gados jeb "jaunā viļņa" proza
- Velna tēls latviešu literatūrā no tās pirmsākumiem līdz 19.gadsimta beigām
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Interaktīvo mācību metožu izmantošanas iespējas latviešu folkloras apguvē
Diplomdarbs augstskolai54
-
Lituānismi Latvijas vietvārdos (pēc J. Plāķa krājumiem I (1936), II (1939))
Diplomdarbs augstskolai104
Novērtēts! -
Lingvokulturoloģiskā eseja literatūras stundās mazākumtautību programmas 11.klasē
Diplomdarbs augstskolai55
Novērtēts! -
Lietuviešu cilmes vietvārdi J.Endzelīna "Latvijas PSR vietvārdos” (I, II, A – O ) un "Latvijas vietvārdu vārdnīcā”(P)
Diplomdarbs augstskolai86
-
Literatūra kā bērnu radošās darbības sekmētāja vecākajā pirmsskolas vecumā
Diplomdarbs augstskolai59
Novērtēts!