Katra uzņēmuma saimnieciskā darbība sastāv no dažādu preču ražošanas, tirdzniecības, darbu izpildes, pakalpojumu sniegšanas un cita veida darbībām pret atlīdzību jeb samaksu, savukārt debitori ir uzņēmuma parādnieki, kuri ir iegādājušies preci vai pakalpojumu no uzņēmuma un nav par to norēķinājušies(Uzņēmuma ienākuma nodokļa likums,28.07.2017, 20.pants Latvijas Vēstnesis). Tie ir katra uzņēmuma sastāvdaļa, kuri veic preces vai pakalpojuma pārdošanu ar pēcapmaksu un veido bilances neatņemamu sastāvdaļu. Tādu darbības principu izmanto, jo tādā veidā tiek palielināts preces un naudas apgrozījums, kas veicina uzņēmuma darbību un attīstību. Samērā liels debitoru apjoms ir neizdevīgs uzņēmuma darbībai, tādēļ ir nepieciešama tā pareiza uzskaite un pārvaldība, kā arī uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumus veido, lai tiktu samazināts risks, ja debitori neatgriež parāda summas vai naudas atgriešana aizkavējas un tādā gadījumā uzņēmumam trūkst brīvo līdzekļu, lai ar tiem tālāk rīkoties un veikt turpmākas darbības, kas vērstas uz uzņēmuma attīstību. Jebkuram uzņēmumam ir jārēķinās ar tādu situāciju, kā zaudētie debitoru parādi, tāpēc, lai veiksmīgi spētu tikt galā ar debitoru parādu iekasēšanu, tos vajag pareizi uzskaitīt, kontrolēt, kā arī precīzi pārvaldīt un veikt noteiktas darbības, lai samazinātu debitoru parādu neatdošanas risku. Zaudējumiem uzkrājumu daudzumu no uzņēmuma debitoru saistību, kā arī līgumu aktīvu vērtības samazināšanās noteic, ar vadības izstrādātām uzkrājumu matricām, kurās izmanto datus par pircēju un pasūtītāju kredītriska reitingu, debitoru saistību un līgumu aktīvu atlikumu analīzi. …