SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Secinājumi:
1. Garantijas iestāde Latvijā – MNA, kura ir darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu turētājs un rīkotājs. MNA organizē finanšu līdzekļu uzskaiti, organizē finanšu līdzekļu izmaksu darbinieku prasījumu apmierināšanai, pieņem uz izskata administratoru iesniegumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu, apstiprina no DPGF līdzekļiem izmaksājamās summas, apmierina darbinieku prasījumus un pārbauda, vai piešķirtie līdzekļi tiek izlietoti atbilstoši likuma prasībām.
2. Latvijā darbinieku prasījumu garantiju fonds tiek finansēts no darba devēju veiktajiem maksājumiem – uzņēmējdarbības riska valsts nodevas. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumi tiek izlietoti šādu izmaksu segšanai:
DPGF;
maksātnespējas procesa izmaksas;
maksātnespējas administrācijas izdevumu daļējai finansēšanai.
3. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un DPGF ieskaitāmās nodevas daļa 2003.gadā bija noteikta 0,75 lati par katru darbinieku mēnesī (9 lati gadā), pamatojoties uz DPGF uzkrājumu uzņēmējdarbības riska valsts nodeva par darbinieku tika ievērojami samazināta, nenodrošinoties neparedzētai ekonomiskai situācijai, šobrīd iepriekš minētā summa noteikta par darbinieku 0,25 lati mēnesī (3 lati gadā). Jau 2008. gada strauji pieaudzis maksātnespējas gadījumu skaits un ir iespējams, ka 2011.gada beigās pilnībā tiks iztērēts iepriekšējo gadu atlikums.
4. Kopējā DPGF fonda izpilde 2008.gadā bija 76% no kārtējiem plānotajiem darbinieku prasījumu garantiju fonda finanšu līdzekļiem (jeb 1 300 124 lati), 2009.gadā -100% no kārtējiem plānotajiem darbinieku prasījumu garantiju fonda finanšu līdzekļiem (jeb 1 922 913 lati), bet 2010.gadā - 99% no kārtējiem plānotajiem darbinieku prasījumu garantiju fonda finanšu līdzekļiem (jeb 2 882 093 lati).
5. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas faktiskā izpilde 2008.gadā bija 103% no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas plānotajiem ieņēmumiem (jeb 2 514 949 lati), 2009.gadā - 80% no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas plānotajiem ieņēmumiem (jeb 2 053 180 lati), bet 2010.gadā - 72% no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas plānotajiem ieņēmumiem (jeb 1 906 772 lati).
6. Ieņēmumi no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas 2009.gadā un 2010.gadā nav izpildīti, kā tika plānota, jo 2009.gadā plānotais vidējais maksātāju skaits mēnesī ir 852 402 darbinieki, bet faktiskais maksātāju skaits mēnesī ir 684 393 darbinieki. 2010.gadā plānotais maksātāju skaits mēnesī ir 884 792 darbinieki, bet faktiskais maksātāju skaits mēnesī ir 635 591 darbinieks.
7. DPGF atlikums 2008.gada 1.janvārī bija 3 610 678 lati, bet 2010.gada 31.decembrī tas bija 449 934 lati, kas ir saistīts ar DPGF izmaksājamo summu pieaugumu un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas likmi par vienu strādājošo mēnesī (0,25 lati mēnesī). Lielākais uzkrājums tika izveidots, no 2003.gada līdz 2005.gadam, kad uzņēmējdarbības riska valsts nodevas likme bija attiecīgi 2003.gadā 0,75 lati mēnesī, 2004.gadā 0,35 lati mēnesī un 2005.gadā 0,35 lati mēnesī 2009.gadā DPGF ieņēmumi no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ir mazāki ne kā plānots. Tas ir saistīts ar valstī pieaugošo bezdarba līmeni un attiecīgi ar uzņēmējdarbības riska valsts nodevas maksātāju skaita samazināšanos.
8. No darbinieku prasījumu garantiju fonda apmierināto darbinieku skaits 2008.gadā bija 1 029 darbinieki, 2009.gadā – 2 015 darbinieki, 2010.gadā – 5 398 darbinieki.
…
