Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:993225
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.01.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    5
1.  Darba vides risku novērtēšanas vadlīnijas    7
1.1.  Darba vies risku noteikšana un novērtēšana    7
1.1.1.  Darba vides risku novērtēšana un tās mērķis    7
1.1.2.  Riska novērtēšanas mērķa sasniegšana un metodes    9
1.1.3.  Darba vides risku novērtēšanas piemēri    10
1.1.4.  Risku noteikšanas un novērtēšanas pamatnosacījumi    14
1.2.  Riska pamatjēdzieni    15
1.3.  Riska komponentes    17
1.4.  Riska novērtēšana    19
1.4.1.  Risku veidi un to novērtēšanas soļi    19
1.4.2.  Darba vides risku novērtēšanas metodes    22
2.  Darba aizsardzības un drošības prasības Latvijā    27
2.1.  Darba aizsardzības likums    27
2.1.1.  Darba aizsardzības vispārīgie principi    27
2.1.2.  Darba devēja tiesības    28
2.2.  Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju    32
2.2.1.  Vispārīgie jautājumi    32
2.2.2.  Darba devēja pienākumi    33
2.2.3.  Riska novēršana vai samazināšana    34
2.3.  Darba vides iekšējā uzraudzība    37
2.3.1.  Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība un plānošana    37
2.3.2.  Darba vides riska novērtēšana    39
2.3.3.  Darba vides iekšējās uzraudzības īstenošana    40
2.4.  Darba vide un arodveselība    42
2.4.1.  Arodveselības nozare un tās uzdevumi    42
2.4.2.  Ar darbu saistītās slimības un to klasifikācija    43
2.4.3.  Likumdošana arodveselībā un darba drošībā    45
2.4.4.  Preventīvie pasākumi arodslimību novēršanai    46
3.  Pētījumi darba drošībā un statistiskie dati    48
4.  Darba vides riska faktoru novērtēšana AS „DnB NORD Bankas” Brīvības filiālē    56
4.1.  Uzņēmuma raksturojums    56
4.2.  Elektrodrošība un ugunsdrošība    58
4.3.  Riski uzņēmumā    59
4.4.  Instruktāžas darba aizsardzības jautājumos    64
4.5.  Drošības zīmes un individuālie aizsardzības līdzekļi    64
4.6.  Arodveselība    67
4.6.1.  Arodveselības nozīme    67
4.6.2.  Personas, kuru darbs saistīts ar iespējamām arodsaslimšanām    69
4.6.3.  Pasākumi darbinieku veselības nostiprināšanai    71
4.7.  DnB NORD Bankas Brīvības filiāles darbinieku aptaujas rezultāti    72
  Secinājumi un priekšlikumi    79
  Bibliogrāfisko norāžu saraksts    80
Darba fragmentsAizvērt

Risks ir dabiska dzīves sastāvdaļa, kas pavada cilvēku visās viņa darbības jomās. Vienā gadījumā risks var būt liels un būt par cēloni avārijām vai nelaimes gadījumiem darbā, t.sk. arodsaslimšanām. Citos gadījumos risks ir mazāks, un tā sekas nav tik bīstamas. Piemēram, neliela trauma vai nenozīmīgi materiāli zaudējumi.
Jebkuram riskam ir savs objektīvs vai subjektīvs cēlonis, kura izcelsme var būt dabīga (viesuļvētras, zibens, plūdi, u.tml.) vai tehnogēna (visa veida darbības ar ķīmiskām, bioloģiski aktīvām, sprādzienbīstamām, ugunsnedrošām vielām, kā arī citas darbības, kas saistītas ar tehnoloģiskajiem procesiem darba vidē, t.sk. bīstamo vielu uzglabāšana un kravu transportēšana).
Darba vidē avāriju cēloņi parasti ir rūpnieciska rakstura, t.sk. transporta negadījumi, kuru rezultātā cilvēki tiek pakļauti riskam ar smagām sekām. Avārijas riskam ir raksturīgs lokāls briesmu avots (toksisku vielu noplūdes vai ugunsgrēks) ar avārijas centru, kura radīto briesmu lielums ir atkarīgs no attāluma līdz tam. Tā kā avārijās bieži vien cieš cilvēku daudzums, tad var runāt gan par individuālo, gan sociālo risku.
Mazos uzņēmumos nelaimes gadījumi un darbinieku saslimšana rada īpašas problēmas un ietekmē ne tikai atsevišķa darbinieka veselību, bet arī visa uzņēmuma darbību. Viena cilvēka prombūtne var pilnībā izjaukt tehnoloģisko procesu, izmainīt darba ritmu u.tml.
Darba devēja uzdevums, saskaņā ar Latvijas Republikas Darba aizsardzības likumu (20.06.2001), ir nodrošināt uzņēmumā vai organizācijā strādājošo veselību un drošību, kā arī veikt darba vides sakārtošanu atbilstoši MK noteikumiem Nr.379 „Darba vides iekšējās uzraudzības kārtība” (23.08.2001).
Risku novērtēšanu paredz arī Eiropas Savienības pamatdirektīvas 89/391/EEC, tām pakārtotās speciālās direktīvas par darba drošību darba vietās un direktīvas par darbinieku aizsardzību pret ķīmiskiem, fizikāliem un bioloģiskiem riskiem. Riska analīzes, vadības un novērtēšanas pamatnostādnes tiek iekļautas arī šādos starptautiskajos standartos: vides vadības standartā ISO 14001 („Environmental management systems standarts”), kvalitātes standartā ISO 9001 („Quality systems: Model for quality assurance in design, development, production, installation and servising”), arodveselības un darba drošības vadības sistēmā OHSAS 18001 („Occupational Health and Safety Assessment series- 18001”).
Eiropas Kopienas dokumenti „Veselība un darba drošība” paredz vispārēju pieeju darbā esošo risku novērtēšanai. Šīs nostādnes un ieteikumi atspoguļoti- „Guidance on risk assessment at work, Luxemburg: Office for Official Publications of the European Communities, 1996-2000”.
Politiku darba drošībā un veselības aizsardzībā nosaka arī Starptautiskās darba organizācijas (SDO) „Darba drošības un veselības aizsardzības vadības sistēmu vadlīnijas”(ILO-OSH 2001). Eiropas Savienība ir devusi ieskatu turpmākās darbībās un prioritātēs attiecībā uz darba aizsardzības jomu dokumentā „Piemērošanās pārmaiņām darbā un sabiedrībā: Kopienas jaunā darba drošības un veselības aizsardzības stratēģija 2002-2006”.1
Ik gadu Latvijā darba vietās notiek nelaimes gadījumi, kas tiek fiksēta Valsts darba inspekcijā. Dažkārt darba devēji neziņo par tiem, tai skaitā arī smagiem, un VDI tikai pēc ilgāka laika uzzina par šiem negadījumiem. Pērnā gada Valsts darba inspekcijas statistika tiek vēl apkopota, taču vidēji ik gadu notiek ap 1400- 1500 negadījumu darba vietā.
Tautas valodā tā dēvētie slēptie nelaimes gadījumi, kas "oficiāli" noteikumos tiek saukti par darba devēja neizmeklētajiem vai neatbilstoši izmeklētajiem, vai nereģistrētajiem nelaimes gadījumiem, pērn ir stipri vien pieauguši, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tomēr, kā uzsver VDI direktore Rita Elce, tā ir tikai neliela aisberga redzamā daļa – šādu gadījumu skaits ir daudz lielāks. Tas, ka 2007. gadā bija 17 šādu negadījumu, bet 2006. – 15, nepavisam neatspoguļo reālo ainu. Viņa prognozē, ka šogad šis skaitlis būs vēl lielāks nekā pērnajā gadā, jo VDI vēl pamatīgāk sekos līdzi, lai visi šie negadījumi tiktu noformēti.
Elce norāda, ka par smagu vai pat ar letālām sekām darba vietā notikušu nelaimes gadījumu darba devējam uzreiz jāziņo VDI, bet tad, ja darbinieka gūtie savainojumi nav klasificēti kā smagi, to izmeklē pats darba devējs. Taču nereti par notikušo VDI uzzina krietni vēlāk – no citiem informācijas avotiem.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties