Maģistra darba tēma „Darba tirgus analīze un nodarbinātības paaugstināšanas iespējas Latvijā”
Uz analizētā un izpētītā materiāla pamata autors ir secinājis, ka nodarbinātības paaugstināšana ir ļoti aktuāla tēma šodien, jo darba tirgum vajadzīgi labi sagatavoti speciālisti.
Darbā veikts darba tirgus raksturojums, izskatītas pieprasītākās profesijas, analizēta komercdarbības sfēra, kā arī izglītības nozīme darba tirgū un Nodarbinātības valsts aģentūras aktīvie pasākumi nodarbinātības sekmēšanai.
Balstoties uz analīzes datiem autors izstrādājis priekšlikumus nodarbinātības paaugstināšanai Latvijā.
Darbā izmantotas statistiskās analīzes, grafiskās, ekonomiskās, statistiski ekonomiskās analīzes un datu salīdzināšanas metodes.
Pēdējo gadu tautsaimniecības attīstība Latvijā ienes arvien jaunas tendences mūsu valsts uzņēmumu darbībā un attīstībā. Par dažādām ekonomiskām, finansiālām un marketinga problēmām, likumsakarībām un attīstības tendencēm sabiedrība runā, interesējas un tās pēta, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī un palīdzētu uzņēmumu vadītājiem veidot savu biznesu maksimāli veiksmīgi. Ja runājam par veiksmīgu uzņēmējdarbību, ir jārunā ne tikai par pareizu finanšu līdzekļu pārvaldību, ražošanu un veiksmīgu mārketinga politiku, bet jārunā arī par veiksmīgu nodarbinātības politikas veidošanu.
Nodarbinātības līmenis valstī ir atkarīgs no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita izmaiņām, un viens no svarīgākajiem rādītājiem ir bezdarbs. Latvijā šis rādītājs sasniedzis 8.7 % (reģistrētais 2004.gada septembrī) no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Bezdarbs nav tikai ekonomiska problēma. Tā ir arī smaga sociāla problēma, kas saistīta ar jautājumiem par noziedzību, narkomāniju, alkoholismu, iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanos, kā arī izglītības līmeņa pazemināšanos un citām smagām, grūti risināmām problēmām. Nodarbinātības līmeni valstī galvenokārt ietekmē tautsaimniecības attīstības temps, darba ražīgums, pašvaldību prasības un darba likumdošanas akti.
Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā tiek pieņemtas kopējas nodarbinātības paaugstināšanas vadlīnijas, līdz 2010.gadam sasniegt kopējo nodarbinātības līmeni 70 procenti.
Maģistra darba mērķis ir izpētīt situāciju Latvijas cilvēkresursu tirgū un izstrādāt ieteikumus nodarbinātības paaugstināšanai.
Lai sasniegtu izvirzīto darba mērķi, darbā tiek risināti sekojoši uzdevumi:
Analizēta nodarbinātības struktūra un ekonomisko darbības veidu nozīme iekšzemes kopprodukta palielināšanā;
Analizēts cilvēkresursu tirgus, tajā esošais darba piedāvājums un pieprasījums;
Analizēti bezdarba veidi un to cēloņi Latvijā;
Izvērtēta komercdarbības attīstība;
Analizēta izglītības nozīme;
Izpētīti nodarbinātības valsts aģentūras pasākumi.
Darbā izmantotas statistiskās analīzes, grafiskās, ekonomiskās, statistiski ekonomiskās analīzes un datu salīdzināšanas metodes.
Darba uzrakstīšanai izmantota speciālā ekonomiskā literatūra, valsts statistikas dati, ES un LR likumdošanas akti, mācību literatūra, publikācijas presē un aktuālā informācijā internetā.
Darbā apskatītie un pētītie jautājumi un problēmas ir ierobežoti laika posmā no 2000. līdz 2003. gadam.
Latvijā veiktās reformas un integrācija ES ir pozitīvi ietekmējušas valsts ekonomisko attīstību. Pēdējos gados IKP ir palielinājies gandrīz pusotru reizi, vidēji ik gadu par 6.1 %. Īpaši strauja izaugsme ir pēdējos gados – 2002.gadā par 6.4 %, 2003.gadā par 7.5 %, 2004.gadā par 8.8 % (datu trūkuma dēļ uzrādīts tikai 1.cet.) [7, 17] Pēdējo gadu izaugsmes pamatā ir augsts iekšzemes pieprasījums un Latvijas uzņēmumu spēja paplašināt eksporta tirgu. Aktivitātes palielinās gandrīz visās nozarēs, bet visbūtiskāk IKP pieaugumu nodrošināšana tādas nozīmīgākās nozares kā apstrādes rūpniecība un būvniecība, tirdzniecība, komercpakalpojumi, transports un sakari. (skat. 1.1.tabulu)
Pēdējos trīs gados rūpniecībā ir vērojama stabila izaugsme, kur ikgadējie vidējie pieauguma tempi sasniedz 9.4%, kas krietni pārsniedz tautsaimniecības vidējos pieauguma tempus. [7, 76] 2003.gadā visstraujākie pieauguma tempi bija vērojami kokrūpniecībā, mašīnbūvē un metālizstrādājumu ražošanā. Latvijas rūpniecības struktūrā dominē lēta darbaspēka un darba resursu izmantošanas nozares. Pārtikas, vieglās un kokapstrādes rūpniecībā radītā pievienotā vērtība veido vairāk nekā pusi visas rūpniecības pievienotās vērtības. Pārtikas rūpniecība veido ¼ daļu no rūpniecības pievienotās vērtības, kur ¾ daļas no nozarē saražotā tiek patērēta vietējā tirgū, bet pārējais tiek eksportēts. [7, 78] Vieglā rūpniecība sastāda apmēram 10 % no rūpniecības pievienotās vērtības un tikai 16 % no tajā saražotās produkcijas paliek Latvijā. [7, 78]
Otra lielākā nozare ir kokapstrāde , 1/5 daļa no rūpniecības pievienotās vērtības. Tā ir nozare ar straujāko izaugsmi neatkarības gados, šajā periodā tās produkcija palielinājusies vidēji gadā par 9.8 %. [7, 79]
Labvēlīgi Latvijas rūpnieku konkurētspēju ES tirgū pēdējos gados ietekmē eiro kursa pieaugums. Tomēr pieaug eksporta apjoms ne tikai uz eiro zonas valstīm, bet arī uz pārējām ES valstīm. Tas liecina, ka vairākas rūpniecības nozares ir spējīgas konkurēt ārējos tirgos pat ne pārāk labvēlīgos konjunktūras apstākļos. Ir sagaidāms, ka arī turpmākajos gados apstrādes rūpniecība būs viena no visstraujāk augošajām nozarēm. Ražošanas modernizācija un rekonstrukcija, arī ES fondu līdzekļu izmantošana vairos nozares produktivitāti un konkurētspēju.
Būvniecības nozare ir viena no dinamiskākajām nozarēm Latvijas tautsaimniecībā. Tās rādītāji 2003.gadā sasniedza - 13.7 %, kas ir par 2.9 % vairāk kā 2002. gadā (10.8 %).[7] Būvniecībā nodarbināto skaits ir 6.1 % no visiem nodarbinātajiem valstī. Iekšzemes kopproduktā būvniecības daļa 2003.gadā bija 5.6 % un pēdējos gados tā gandŗiz ir nemainīga. [7, 88] Būvniecības nozarē strauji pieaug dzīvojamo ēku, ielu un ceļu u.c. objektu celtniecība. Augsti būvniecības attīstības tempi ir sagaidāmi arī nākotnē saistībā ar hipotekāro kreditēšanas attīstību, ekonomiskās aktivitātes un investīciju pieaugumu, kā arī ES fondu finansējuma atbalstu.
Iekšzemes pieprasījuma pieaugums veicina pakalpojumu, jo īpaši vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības attīstību. Šī nozare 2002.gadā pieauga par 12.7 %, bet salīdzinot ar 2003.gadu – 11.3 %.[7, 98] Pakalpojumu nozaru attīstība vistiešākā veidā saistīta ar teritoriju, kurā ir pieprasījums, atšķirībā no preču ražošanas nozarēm, kur ražotne var būt vienā teritorijā, bet preces realizācija citā.…
