SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Autore diplomdarba izstrādes procesā veica normatīvo aktu analīzi, kas saistīta ar darba tiesisko attiecību izbeigšanas problēmām. Darba galvenā uzmanība pievērsts darba devēja uzteikumam, jo tieši sakarā ar darba devēja uzteikumi visbiežāk saistīti ir strīdi starp darbinieku un darba devēju. Likumdevējs darba tiesību aspektus ir noteicis Darba likumā, kas pamato detalizēti darba tiesisko attiecību izbeigšanu.
Autore nonāca pie šādiem secinājumiem:
1. Visbiežāk darbinieki vēršas tiesā ar prasībām par atjaunošanu darbā un atlīdzības piedziņu ar piespiedu darba kavējumiem.
2. Gadījumos, kad darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu, pēc Daba likuma 101. panta pirmās daļas 4. punkta, viņam var rasties problēmas par attiecīgā fakta pamatojuma pierādīšanu, gadījumos, kad darbinieks savu vainu noliedz. Līdz ar to, darba devējam ir nepieciešams par katru aizskārumu sagatavot virkni dokumentu, kas darba devēja uzteikuma tiesiskuma pamatā kalpos par pierādījumu.
3. Liela daļa darba devēju uzteicot darba līgumu nepareizi pielieto draba likuma 102. pantu, kurā teikts, ka „uzteicot darba līgumu, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par tiem apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā.” Šeit nav noteikts, ka darba līguma uzteikuma pamatojumā vajadzētu minēt darba likuma pantu, daļu un punktu.
4. Salīdzinot Latvijas darba tiesibu likumdošanu ar Lietuvas un Igaunijas likumdošanu autore secina, ka:
• Lietuvā un Igaunijā tā ir detalizētāka kā Latvijā;
• darba līguma uzteikuma gadījumā ir vērojamas atšķirīga izpratne;
• Lietuvas un Igaunijas likumdevējs paredzējis darbiniekam tiesības atsaukt darba tiesisko attiecību izbeišanas uzteikumu;
• gan darba devēja uzteikumam, gan darbinieka uzteikumam ir vairāk ierobežojumu;
• likumdevējs nav paredzējis darbiniekam informēt darba devēju, par to, ka viņš ir ārobiedrības biedrs.
Sakarā ar diplomdarba izstrādes laikā izdarītajiem secinājumiem autore izsaka sekojošus priekšlikumus:
1. Noteikt Darba likumā, ka slēdzot darba līgumu darbiniekam ir pienākums paziņot darba devējam, ka viņš sastāv ārobiedrībā.
2. Darba likuma 100. panta trešajā daļā noteikt, ka darbiniekam ir tiesības noteiktā laikā atsaukt darba līguma uzteikumu.
3. Darba likuma 111.pantā noteikt konkrētu laiku jauna darba meklēšanai.
4. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts savā 2010. gada 10. februāra spriedumā Nr. SKC – 309 ir atzinis, ka Darba likuma 98.panta pirmās daļas norma nav patstāvīgs darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats, jo tā saistīta ar Darba likuma 101.pantā regulēto darba devēja uzteikumu. Ja reiz darba likuma 98. panta pirmā daļa nav pastāvīga tiesību norma, tad to vajadzētu pievienot Darba likuma 101. pantam, tad arī gadījumos, kad darbinieks nepiekritīs darba līguma grozījumiem uzreiz būs piemērojams Darba likuma 101. panta noteikumi.
5. Kolektīvā darba strīda izšķiršanai šķīrējtiesā, jaatbrīvo darbinieki no tiesas izdevumu samaksas.
6. Autore uzskata, ka Darba likuma 122.panta nosacījums, ka darbinieks var celt prasību tiesā par darba devēja uzteikumu atdzīšanu par spēkā neesošu vai citos gadījumos, kad pārkāptas darbinieka tiesības būtu nosakāms nevis viens mēnesis, bet vismaz trīs mēneši, jo darbinieks parsti vispirms palīdzību meklē Valsts Darba Inspekcijā. Darbinieki parsti gaida palīdzību un atbildi no Valsts Darba Inspekcijas un tikai tad, kad inspekcija ir norādījusi , ka jums jāgriežas ar prasību tiesā, sniedz parsību tiesā, bet izrādās ka parsības celšanas termiņš ir nokavēts.
…
