Darba strīdi un to izšķiršanas kārtība

Tiesības atrodas nepārtrauktā attīstībā tāpat, kā visi sabiedriski – ekonomiskie procesi kopumā. Neatkarības atgūšana Latvijai nozīmēja sabiedriski politisku revolūciju. Valsts samērā īsā laikā pārgāja no totalitāras iekārtas uz plurālistisku, demokrātisku sabiedriski politisko iekārtu.
Latvijas Republikas Satversmē – normatīvajā aktā ar augstāko juridisko spēku valstī, 8. nodaļā „Cilvēka pamattiesības” ir pasludinātas ikviena tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai; tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu; tiesības uz atpūtu valsts noteiktā apjomā; tiesības uz sociālo nodrošinājumu likumā noteiktos gadījumos; strādājošo tiesības uz koplīgumu; tiesības streikot; piespiedu darba aizliegums. Šīs tiesības tiek garantētas tāpat kā citas cilvēka pamattiesības – tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, godu un cieņu, īpašumu u.c. Valsts aizsargā šīs pamattiesības neatkarīgi no cilvēka ādas krāsas, dzimuma, rases, nacionālās piederības, reliģiskās pārliecības, vecuma.
Jebkura tirgus ekonomika balstās uz tai pieskaņotām civiltiesībām - galvenokārt saistību un lietu tiesībām. Arvien vairāk nobrieda ideja atjaunot 1937. gada Civillikumu (turpmāk, CL), kas ir viena no modernākajām civiltiesību kodifikācijām Eiropā un izveidoja adekvātu tiesisko pamatu tirgus eko­nomikai. …