SECINĀJUMI
1. Darba tirgus, galvenokārt, balstās uz darbaspēku, kas ir arī viens no ražošanas pamatresursiem, savukārt, darba tirgū svarīgākais rādītājs ir darba samaksa, kam ir būtiska ietekme gan uz darbaspēka pieprasījumu, gan arī uz darbaspēka piedāvājumu, tas, attiecīgi, atstāj iespaidu uz notiekošo darba tirgū.
2. Darba tirgus balstās uz likumsakarību: ja darba tirgū pastāv darbaspēka pieprasījuma pārpalikums, atalgojums ir lielāks, bet, ja darba tirgū pastāv darbaspēka piedāvājuma pārpalikums jeb bezdarbs - atalgojums samazinās. 2012.gadā Latvijā vērojams darbaspēka piedāvājuma pārpalikums, uz katru darbavietu pretendē 33 bezdarbnieki, līdz ar to arī valstī ir salīdzinoši zema darba samaksa.
3. Galvenie normatīvie akti, kas reglamentē nodarbinātību un darba samaksa ir LR Darba likums, MK Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi, Likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli un Likums par valsts sociālo apdrošināšanu.
4. 2012.gadā vidējā mēneša darba alga sasniedza pirmskrīzes līmeni – Ls 476,-, kas gada laikā palielinājās par 2.52% jeb Ls 12,- salīdzinot ar 2011.gadu.
5. 2012.gadā visvairāk (26.33% jeb 197.01 tūkst. no visiem nodarbinātajiem) bija to darbinieku, kuri saņem darba algu, kas mazāka vai vienāda ar minimālo darba algu (Ls 0,- līdz Ls 200,-), visbiežāk tas novērojams tieši privātajā sektorā (79.96% no kopējiem nodarbinātajiem šajā algas diapazonā). Izvērtējot šo situāciju rodas priekšstats par neoficiāli nodarbinātajiem vai ‘’aplokšņu’’ algām.
…