NOBEIGUMS: SECINĀJUMI
Analizējot, kā Latvijas iedzīvotāji īsteno mājsaimniecības darbu un pienākumu dalījumu
mājsaimniecībā, viens no uzdevumiem bija izprast, cik lielā mērā partnerattiecībās, caur darbu un pienākumu dalīšanu mājsaimniecībās, tiek realizēti biedriskuma principi- savstarpēja sadarbība, abpusēja uzticēšanās un atbalsts. Šie principi partnerattiecību ideālmodelī rada partneru vienlīdzīgu un līdztiesīgu iesaistīšanos mājsaimniecības uzturēšanā un atbildību, pienākumu sadalē. Gan kvantitatīvo datu, gan kvalitatīvo datu analīze visai skaidri atklāj, ka šobrīd Latvijas mājsaimniecībās biedriskuma principi partnerattiecībās tiek realizēti nepilnīgi. Turklāt, izteiktas atšķirības ir novērojamas starp sievietēm un vīriešiem. Sievietes, lai arī tieši nenorāda uz to, ka justu emocionālās tuvības vai abpusējas uzticēšanās trūkumu, bet netieši, stāstot par saviem ikdienas pienākumiem, atklāj, ka patiesībā izjūt savstarpējas sadarbības trūkumu.
Sievietes ir tās, kas caur saviem ikdienas mājsaimniecības uzturēšanas pienākumiem no
vienas puses pašas nostiprina visai izteiktu publiskās sfēras un mājas dzīves nošķīrumu. No otras puses, pašām strādājot algotu darbu, tiecas tikt galā ar dubultslodzi un necenšoties pēc iespējas lielākā mērā mājsaimniecības uzturēšanas pienākumos iesaistīt savus partnerus. Mājsaimniecības pienākumu sadales stratēăija „labāk visu izdarīšu pati”, liecina par divu veidu problēmām.
Pirmkārt, mājsaimniecības uzturēšanas darbu un pienākumu sadales kārtība netiek apspriesta vai diskutēta starp partneriem, kas liecina gan par nevēlēšanos vai neprasmi komunicēt. Otrkārt, šīs stratēăijas realizācija liecina par savstarpējas uzticēšanās trūkumu, kad uz otru jau nevar līdz galam paļauties, jo „viņi jau neredz tos darbus”. Vīriešu nostāja un pozīcija, savukārt, ir vērtējama kā mazāk aktīva mājsaimniecībā un paškritiskāka. Pirmkārt, viņi neizjūt tādu apkārtējās sabiedrības spiedienu, kas radītu kompleksus par to, ka viņi tiktu novērtēti kā slikti saimnieki savās mājās. Atšķirībā no sievietēm, vīriešiem netiek uzstādītas tāda veida prasības no
apkārtējiem. Kā atzina arī paši vīrieši, drīzāk no viņiem tiek sagaidīta galvenā ăimenes apgādnieka loma, ko viņi arī cenšas piepildīt, labprātāk sevi veltot algotā darba slodzei, nevis iesaistoties mājsaimniecības uzturēšanas darbos. Otrkārt, vīrieši visai atzinīgi novērtē partneres iesaistīšanos mājsaimniecības uzturēšanā, un kā atzīst paši, egoistiski ļaujas, kad partneres viņus mājās apkalpoti un palutina.
Brīvā laika, algotā darba, un mājsaimniecības darbu harmonizācija nav vērtējama kā vienlīdz aktuāla abiem partneriem, kaut arī kopīgā tendence visās intervētajās mājsaimniecībās,
abiem partneriem ir intensīva noslodze ( gan algotā darbā, gan mājsaimniecības uzturēšanā, gan rūpēs par bērniem), laika trūkums, brīvā laika trūkums. Analizējot atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, vīrieši salīdzinoši daudz vairāk laika velta algotā darba karjerai, mājsaimniecības finanšu resursu nodrošināšanai, bet sievietes vairāk laika velta mājsaimniecības uzturēšanai un rūpēm par bērniem, esot gatavas atteikties no sava brīvā laika.
Brīvais laiks un iesaistīšanās bērnu aprūpē ir jomas, kurās visspilgtāk jaušamas vienlīdzīgu
pozīciju iztrūkums Latvijas mājsaimniecībās. To ietekmē un veicina jau iepriekš aplūkotās
problēmas, gan noturīgi sabiedrības stereotipi par to, kuri darbi mājsaimniecības uzturēšanā
attiecas tikai uz sievieti, bet kuri uz vīrieti. Analizējot situāciju kopumā, jāatzīst, ka lielākoties indivīdiem bija problēmas definēt savu brīvo laiku, pastāstīt par saviem hobijiem, tikai retajam no intervētajiem brīvā laika pavadīšana bija ierasta un regulāra ļaušanās saviem vaļaspriekiem un hobijiem. Salīdzinot partneru pozīcijas un iespējas mājsaimniecības kontekstā, jāteic, ka vīriešiem ir lielākas iespējas un motivācija atrast sev brīvo laiku un to izmantot. Sievietes, savukārt, biežāk
uzsvēra savu aizņemtību ar mājsaimniecības uzturēšanas darbiem, rūpēm par bērniem, nesaskatot iespēju izbrīvēt laiku tikai sev, saviem vaļaspriekiem. Turklāt, situācijā, kad noslodze mājsaimniecības uzturēšanā un rūpēs par bērniem lielākoties gulstas uz viņu pleciem, sievietes nespējā atlicināt laiku sev vaino sevi pašu motivācijas trūkumā, finanšu un laika resursu trūkumā nevis partnera atbalsta un sadarbības trūkumu.…
