Ievads
Darba tiesību jēdziens radies salīdzinoši nesen, taču citādākā nozīmē tas bijis zināms jau agrāk, ietverot sevī izpratni par sociālajām tiesībām kopumā. Darba tiesības radušās pakāpeniski un kā patstāvīga tiesību nozare sāka veidoties XIX gadsimtā, to veidošanās sākumā normas un likumi, kas tika izdoti darba tiesību jomā, apzīmēja kā „sociālo likumdošanu”. Sociālā likumdošana kā plašākā nozīmē aptver visas tiesību normas, visas tiesību zinātnes kā publiskās tiesības- kā civilās, tā arī kriminālās valsts un citas tiesības. Sociālā likumdošana nodarbojas ar sociālo likumu un citu sociālo likumdošanas aktu pētīšanu, tāpēc daudzi zinātnieki uzskata, ka termina sociālā likumdošana vietā pareizāk būtu lietot sociālās tiesības. Sociālās tiesības vēsturiski ir radušās vēlāk nekā politiskās un ekonomiskās tiesības, tāpēc to saturs nav tik skaidrs, jo centrālā loma tām sākusi veidoties 20.gadsmita vidū, kad Eiropā valdīja režīmi, kuri bija pretrunā ar demokrātijas principiem un cilvēktiesībām kopumā, radot nepieciešamību pievērts lielāku uzmanību šo tiesību realizācijai.
Bakalaura darbā Latvijā sociālo tiesību attīstība pētīta no Latvijas kā valsts dibināšanas brīža, kad bija nepieciešama stingra nostāja sociālo jautājumu lietās, jo apskatāmās tiesības vēl balstījās uz Krievijas sociālajām normām, kuru piemērošana nebija labvēlīga gan no ģeogrāfiskā aspekta- salīdzinoši ar Latvijas teritoriju, Krievijā sociālajās iestādes bija nepieciešamas katrā guberņā, toties, ņemot vērā Latvijas teritoriju, te bija nepieciešama tikai viena centrālā pārvalde galvaspilsētā, gan no Latvijas valsts dibināšanas pamatprincipiem.
Nozīmīgākais guvums sociālo tiesību jomā bija LR Satversmes sastādīšana, kas paredzēja, lai arī vispārīgas, cilvēktiesību normas. Pēc 20.gadsimta 20. un 30. gadi bija kā pārejas posms sociālo tiesību attīstībā, jo likumdevējs, lai arī pievērsa uzmanību sociālajiem jautājumiem un veica daudzu būtisku tiesību aktu izveidi tieši 20.gadu beigās, darba tiesību jomā bija daudz nepilnību un normu kolīziju attiecībā pret starptautiskajiem dokumentiem, kuras atrisināt bijis iespējams tikai sākot ar 90.gadu sākumu, jo no 30.gadu vidus, kad valsts apvērsuma rezultātā pie varas nāca Kārlis Ulmanis, un padomju gadus, kad Latvija bija viena no padomju republikām, sociālās, kā jebkura cita tiesību joma, bija pakļautas vienpersoniskiem (Kārļa Ulmaņa laikā) un padomju politisko spēku likumiem.
Sākot ar 90.gadu sākumu, kad Latvijā aizsākās plaša tiesību aktu pārveide, uzmanības lokā nonāca arī sociālās tiesības, kam par pamatu tika izdots Darba likumu kodekss, kurš bija spēkā līdz pat 2002.gadam, kad tika izveidots Darba likums. Līdz ar ienākšanu starptautiskajā vidē, Latvijai bija iespēja īstenot tās pamattiesību prasības, kas formāli tika atbalstītas, bet faktiski tika nepieļautas padomju gados. Notika plaša starptautisko dokumentu ratifikācija un pievienošanās starptautiskām organizācijām.
Latvijā darba tiesības tiek realizētas ne tikai privātajā, bet arī publiskajā sektorā, radot jautājumu, vai Darba likums ir piemērojams visās nodarbinātības jomās, vai arī tam ir tikai šaura darba tiesisko attiecību regulēšanas funkcija.
Par sava darba mērķi izvirzu- konstatēt Darba likuma piemērošanas īpatnības citās nodarbinātības jomās Latvijas teritorijā un Darba likuma atbilstību LR Satversmei un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem.
Par darba uzdevumiem izvirzu:
1.Apskatīt darba tiesību jēdzienu, to attīstību Latvijas teritorijā no valsts dibināšanas brīža.
2. Konstatēt Darba likuma piemērošanas īpatnības citās nodarbinātības attiecībās Latvijas Republikā.
3. Salīdzināt un pārbaudīt Darba likuma atbilstību ar starptautiskajām darba tiesību normām.
Bakalaura darbs ir sastādīts trīs nodaļās, no kurām katrai ir apakšnodaļas precīzāku jautājumu konstatēšanai. Pirmā nodaļa veltīta darba tiesību vēsturiskajam apskatam, otrā nodaļa paredzēta Darba likuma piemērošanas īpatnību konstatēšanai, bet trešā nodaļa- Darba likuma un starptautisko tiesību normu piemērošanas salīdzinājumam.
Darbam izmantoti nacionālie un starptautiskie tiesību akti, Latvijas un Eiropas tiesu prakse darba tiesību jautājumos, kā arī atsevišķu autoru literatūra un publikācijas periodikā un globālajā tīmeklī.
…
