Darba aizsardzības sistēma ir būtiska ikviena uzņēmuma menedžmenta sastāvdaļa. Lēmumam par darba aizsardzības sistēmas izveidošanu vienmēr ir ilgtermiņa sekas gan no funkcionālā, gan no finansu viedokļa. Izveidotā sistēma ir organizācijas attīstības un izaugsmes iespēja darba drošības uzlabošanā. Darba aizsardzībai ir būtiska loma darbinieku labsajūtas un labklājības darba vietās nodrošināšanā, jo pareizi un efektīvi veidota darba aizsardzības sistēma gan valsts, gan uzņēmumu līmenī nodrošina darbiniekiem drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Nodrošinot darbinieku drošību un veselības aizsardzību darbā, tiek samazināta iespēja notikt nelaimes gadījumam darbā, tiek novērsta arodslimību rašanās iespējamība un paildzinās darbinieku darba mūžs, ļaujot darbiniekiem pēc darba beigšanas pilnvērtīgi atpūsties un izvairīties no atlikušā laika pavadīšanas ārstniecības iestādēs, lai dziedētu darba mūža laikā gūtās traumas vai arodslimības.
Tajā pašā laikā nepareiza sistēma vai tās neesamība var kļūt par cēloni nelaimes gadījumiem, darbinieku saslimšanai ar arodslimībām u.t.t., kas vadītājam draud ne tikai ar juridiskām sekām, bet arī ar neplānotiem materiāliem izdevumiem, var graut firmas tēlu un negatīvi ietekmēt saimnieciskās darbības rezultātus.
Jaunā darba aizsardzības sistēma ir vērsta uz darba devēja un darbinieku ciešāku sadarbību, darbinieku iesaistīšanu un konsultēšanu par darba drošības un veselības aizsardzības jautājumiem, kopīgu risinājumu meklēšanu, kā arī individuālu pieeju un darba vietas pielāgošanu katram darbiniekam. Sistēma balstās uz darba devēju un darbinieku abpusēju ieinteresētību darba drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanā, samazinot nelaimes gadījumus darbā, arodslimības un slimību izraisītus darba kavējumus. Tādējādi samazināsies ar to saistītās izmaksas gan no valsts budžeta, gan no darba devēju puses. Darba devēju un darbinieku ciešākas sadarbības rezultātā paaugstināsies darbinieku informētība un izpratne par dažādu paskumu nepieciešamību un lietderīgumu.
Šī tēma ir aktuāla, jo būvniecības apjomi Latvijā strauji aug un līdz ar to šajā nozarē palielinās risks arodslimībām un nelaimes gadījumiem darbā. Būvniecības attīstība pēdējos gados - no 2000.gada līdz 2004.gadam - bijusi īpaši strauja: vidēji par 10,6% gadā, pagājušā gada deviņos mēnešos: par 15,9%. Turklāt pieauguma temps bijis straujāks nekā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps. Nodarbinātība būvniecībā no 2000.gada līdz 2004.gadamb vidēji pieauga par 9,3% un kāpums turpinājās arī pērn.
Pamatojoties uz šīs tēmas aktualitāti, maģistra darba mērķis ir izpētīt darba aizsardzības likumdošanu, analizēt ar kādām metodēm uzņēmumā var veikt darba vides iekšējo uzraudzību un izveidot darba aizsardzības sistēmu vidēja lieluma būvniecības uzņēmumam, par pamatu ņemot uzņēmumu SIA „Cēsu Būvnieks”…
