Daiļliteratūra un folklora vecākā pirmsskolas vecuma bērnu vārdu krājuma paplašināšanai

Secinājumi
1. Bērnu valodas, runas un vārdu krājuma attīstība ir viens no svarīgākajiem bērnu personības attīstības veidošanās punktiem. Kā norādījušas D. Lieģeniece un I. Nazarova – cilvēks apkārtējo pasauli iepazīst ar domāšanas, atmiņas, priekšstatu, iztēles un valodas palīdzību. Visi šie procesi veido intelektu. Gan intelekts, gan valoda cilvēkam veidojas jau agrā bērnībā un tālāk pilnveidojas pirmsskolas, skolas un brieduma gados (Lieģeniece, Nazarova, 1999, 31).
2. Bērnu runas attīstība ir valodas apguves process – bērns attīsta spējas izmanto valodu kā apkārtējās pasaules izziņas un pašizpausmes līdzekli. Tas ir cilvēces uzkrātās pieredzes apguves process, kurā valoda kļūst par sevis iepazīšanas un pašattīstības līdzekli, cilvēku saskarsmes un mijiedarbības, kā arī pašizpausmes līdzekli. Ja bērnos mērķtiecīgi tiks paplašināts vārdu krājums, tad tiks veicināta bērna intelektuālā un emocionālā attīstība, jo bērns spēs savas izjūtas, savas darbības ietērpt vārdos.
3. Pilnvērtīgai valodas videi ir ļoti liela nozīme bērna aktīvai pasaules izzināšanai. Videi kurā bērns uzturas ir jābūt tādai, kura sekmē runas attīstību un līdz ar to vārdu krājumu paplašināšanu. Tātad tai ir jābūt gramatiski pareizai un leksiski bagātai. Darba autore šī darba izstrādes laikā secina, ka emocionāliem iespaidiem bagāta un pozitīva apkārtējā vide bērnus atraisa, atraisa viņos runas prasmes, bērni brīvāk un nepiespiestāk stāsta par visu.
4. Pedagogam ir nepieciešams pareizi izvēlēties pedagoģiskās metodes un dažādus palīglīdzekļus, lai bērni spētu no tiem smelties sev nepieciešamo. Pedagogam ir nepieciešams iemācīties runāt bērnu valodā, jo tikai tā būs savstarpējā sapratne, kas motivēs bērnus iesaistīties procesā un šim darbam būs rezultāti.
5. Daiļliteratūra un folklora attīsta bērnos domāšanu, iztēli un fantāziju, kas savukārt veicina bērnos runas attīstību un vārdu krājuma paplašināšanu.
6. Bērnus ir nepieciešams rosināt ļoti daudz runāt, stāstīt, jo tikai aktīva runa var veicināt vārdu krājuma paplašināšanu. Arī V. Golubina norāda, ka skaņu kultūras un gramatiski pareizas runas veidošanā liela nozīme ir stāstītprasmes veidošanai. Vārdu krājuma paplašināšana un aktivizēšana atrodas ciešā saistībā ar prasmi tos lietot, paužot precīzu lietu un parādību, to īpašību un darbību nosaukšanu, prasmē lietot sinonīmus un antonīmus (Golubina, 2007, 229).
…