Cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvniekiem kvalifikācijas problemātika

Nobeigums
Izstrādājot savu bakalaura darbu “Cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvniekiem kvalifikācijas problemātika”, autore ir sasniegusi darbā izvirzīto mērķi un izpildījusi tā mērķa sasniegšanai izvirzītos uzdevumus. Pētnieciska darba izstrādes gaitā, balstoties uz tiesu prakses un regulējuma analīzi, autore nonāca pie šādiem secinājumiem:
1. Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem persona var tikt saukta pie administratīvās atbildības, savukārt, ja minēto darbību rezultātā iestājas dzīvnieka nāve vai sakropļojums, kā arī, ja dzīvnieks tiek spīdzināts, persona saucama pie kriminālatbildības. Problemātika tiek konstatēta tajā gadījumā, kad dzīvnieku pakļauj ilgstošai mocīšanai, piemēram, atstājot to bez pārtikas, ūdens un aprūpes. Ja minētās darbības neizraisa dzīvnieka nāvi vai nerada sakropļojumu, tās var tikt kvalificētas kā administratīvs pārkāpums, jo nepastāv Krimināllikuma 230.panta kvalificējošie apstākļi – nāve, sakropļojums vai spīdzināšana. Ne Krimināllikuma 230.pantā, ne Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 106.1 pantā jēdziens “mocīšana” nav ietverts, līdz ar to tiesu praksē pastāv atšķirīga pieeja uz šī jēdziena interpretāciju, proti, vai mocīšana un spīdzināšana ir viens un tas pats, ņemot vērā, ka Dzīvnieku aizsardzības likuma 4.panta pirmajā daļā šie jēdzieni ir minēti atsevišķi. Tāpat arī regulējumā nav ietverti kritēriji par to, cik lielā apmērā mocīšana būtu uzskatāma par spīdzināšanu. Ievērojot minēto, vienā gadījumā tiesa ir vadījusies formāli un balstoties uz apstākli, ka dzīvnieka nāve nav iestājusies, secināja, ka minētās darbības nav kriminālsodāmas. Savukārt citā pēc būtības līdzīgā lietā šāda mocīšana tika interpretēta kā viens no spīdzināšanas veidiem, kas attiecīgi ir Krimināllikuma 230.panta kvalificējošā pazīme.
…