Būvniecība ir visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi, sākot ar nelielu renovāciju līdz pat pilnīgi jaunas ēkas izbūvei, kā arī ēku nojaukšana. Būvniecība ir sarežģīts un laikietilpīgs process, ko regulē ļoti plašs normatīvo aktu klāsts. Jebkura ēka un būve iegūst savu tiesisko statusu tikai tad, ja tā projektēta noteiktā kārtībā atbilstoši teritorijas plānojumam, kā arī uzbūvēta saskaņā ar būvnormatīviem.
Būvniecības nozare ir viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm Latvijas ekonomikā gan pēc finanšu apgrozījuma, gan nodarbināto skaita. Būvniecības nozari raksturo spēcīga valsts ekonomiskās attīstības ietekme, atsevišķu darba veidu sezonalitāte, augsta būvmateriālu un energoietilpība, augsts nodarbināto skaits.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem1 būvniecības īpatsvars iekšējā kopprodukta struktūrā Latvijā kopš 2005.gada ir strauji pieaudzis, padarot būvniecību par vienu no visstraujāk attīstītākajām nozarēm Latvijā. Tomēr, kā liecina statistikas dati, būvniecības apjomi 2008.gadā salīdzinājumā ar 2007.gadu ir samazinājušies vidēji par 7,7%, kas varētu būt skaidrojams ar ekonomisko situāciju valstī.
Būvniecības process visās savās stadijās vienmēr skar noteiktu sabiedrības loku, tādēļ ar būvniecību saistītie jautājumi ir ļoti būtiski ne tikai no ekonomikas viedokļa, bet arī no cilvēktiesību aspekta, jo pastāv iespēja, ka sadursies divu pušu tiesības un intereses – no vienas puses personas īpašuma tiesības, no otras – sabiedrības tiesības uz labvēlīgu vidi.
Izvērtējot tiesu praksi ar būvniecību saistītās lietās, kas parasti ir tieši administratīvās lietas, kurās tiek apstrīdēts būvatļaujas izsniegšanas tiesiskums, jāsecina, ka būvniecības procesā diemžēl aizsargāta nav neviena no būvniecības procesā iesaistītajām pusēm. No vienas puses ir būvniecības ieceres īstenotājs jeb pasūtītājs, kas savā projektā iegulda lielus līdzekļus. Ja tas ir kāds liels projekts, tad visu dokumentu sagatavošana prasa daudz laika un līdzekļu, līdz tiek iegūta būvatļauja. Bieži vien šādos projektos tiek piesaistīti finansējumi no citām pusēm un kredīti, tādējādi izdevumi jau pirms pašas reālās būvniecības uzsākšanas ir ievērojami. Kad būvatļauja tiek apstrīdēta tiesā, tā tiek anulēta un līdz ar to arī visi būvdarbi tiek apturēti, radot ļoti lielus zaudējumus pasūtītājam. Šādas tiesas var ilgt pat gadiem ilgi, pilnībā apstādinot visus būvdarbus, un izvairīties no šādām situācijām pagaidām nav iespējams. Tajā pašā laikā ne vienmēr pasargāti ir tie cilvēki, kas dzīvo kaimiņos paredzētajai būvniecības iecerei. Bieži vien šie cilvēki vai nu nezin, vai neprot aizstāvēt savas tiesības, un tādejādi ir iespējams, ka būvniecības process ir pretlikumīgs. Ļoti būtiska problēma ir tāda, ka cilvēkiem nemaz nav iespēju apstrīdēt būvniecības procesu pirms tā faktiskas uzsākšanas jeb būvatļaujas saņemšanas, kā to nosaka Būvniecības likuma 30.1 panta 4.daļa. Principā kaimiņiem nekas neatliek, kā sagaidīt, kad tiks nokārtoti visi dokumenti, izsniegta būvatļauja un uzsākti būvdarbi, lai grieztos tiesā ar pretenzijām. …
