Diplomdarba nosaukums: Budžeta plānošana un grāmatvedības uzskaite Rēzeknes 14. arodvidusskolā.
Diplomdarbā tiek analizēta un pētīta grāmatvedības uzskaite Rēzeknes 14. arodvidusskolā. Tā kā skola ir budžeta iestāde, tad tai ir jāplāno izdevumi, pašu ieņēmumi, jāpieprasa dotācija no vispārējiem ieņēmumiem. Diplomdarbā tika pētīts arī šis process gan valsts, gan budžeta iestādes līmenī.
Pētījuma rezultātā tiek izdarīti secinājumi par Rēzeknes 14. arodvidusskolas grāmatvedības uzskaiti un budžeta plānošanu, kā arī izvirzīti priekšlikumi grāmatvežu darba optimizēšanai.
Izglītības iestādes budžeta veidošana ir izglītības iestādes grāmatveža viens no galvenajiem uzdevumiem. Atkarībā no tā, kā viņš saplānos izdevumus un ieņēmumus, kā arī nepieciešamos līdzekļus, ar šiem skaitļiem viņam būs jāstrādā visu gadu.
Tā kā izglītības iestādes parasti ir budžeta iestādes, tad tām ir jāstrādā ar ieņēmumu un izdevumu kodiem, kas atkal tika mainīti ar 2007. gada janvāri, bet šī gada martā tika ieviestas izmaiņas. Kaut arī tagad mainījās tikai nianses, grāmatvežiem tas ir papildus darbs. No šī gada par tāmēm atbildīgi ir tikai galvenie grāmatveži un direktori, agrāk bija atbildīga arī Izglītības un Zinātnes ministrija.
Budžeta iestāžu un budžeta finansēto institūciju grāmatvedību reglamentējošie normatīvie akti pastāvīgi tiek mainīti un papildināti, jo vēl nav izveidojusies stabila grāmatvedības uzskaites sistēma.
Iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, valsts vai pašvaldību aģentūrām grāmatvedības kārtošanas formu (grāmatvedības reģistru veidu, saturu, skaitu un sagatavošanas veidu) atbilstoši “Likumā par budžetu un finanšu vadību”, likumā “Par pašvaldību budžetiem” un Publisko aģentūru likumā paredzētajai kārtībai nosaka finanšu ministrs (10).
Kā ir teicis V.Džitti, itāļu grāmatvedības skolas pārstāvis, „grāmatvedības uzskaite – tas ir pagātnes spogulis, nākotnes vadītājs, kārtība visās saimnieciskajās jomās, statistika un uzņēmuma vēsture” (14)
Grāmatvedības uzskaite tik tiešām parāda pagātnes notikumus, pamatojoties uz kuriem tiek pieņemti nākotnes lēmumi, tā sakārto uzņēmuma (organizācijas) saimnieciskās darbības un līdzekļu uzskaiti un, pamatojoties uz grāmatvedības uzskaiti, var veikt statistisko uzskaiti un analīzi.
Grāmatvedības uzskaite jāveic, lai varētu
nodrošināt saimniecisko darījumu uzskaiti,
nodrošināt materiālo un finanšu resursu izmantošanas kontroli,
nodrošināt īpašuma un materiālo vērtību saglabāšanu,
nodrošināt finanšu pārskatu sagatavošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem,
sniegt informāciju skolas vadībai saimniecisku un finansiālu lēmumu pieņemšanai.
Diplomdarba mērķis ir izpētīt skolas, kā budžeta iestādes, budžeta plānošanu un grāmatvedības uzskaiti un izstrādāt priekšlikumus grāmatvedības darba uzlabošanai.
Izvirzītā mērķa sasniegšanai, diplomdarbā noteikti šādi risināmie uzdevumi:
1)izpētīt skolas darbības specifiku;
2)izpētīt grāmatvedības organizāciju skolā;
3)izpētīt un analizēt skolas grāmatvedības uzskaites īpatnības;
4)izpētīt budžeta plānošanas procesu;
5)analizēt skolas ieņēmumus un izdevumus;
6)izpētīt un analizēt skolas pārskatus un atskaites;
7)izvirzīt priekšlikumus skolas grāmatvedības darba uzlabošanai.
Pētījuma priekšmets – grāmatvedības uzskaite un analīze, budžeta veidošana.
Darba pamatdaļas uzbūves pamatojums – diplomdarba nodaļas ir izvēlētas, lai izpētītu skolas grāmatvedības darbu un skolas finansiālo stāvokli.
Tika izmantotas šādas pētīšanas metodes:
monogrāfiskā jeb aprakstošā metode,
statistiskās analīzes metodes.
Pētījuma bāze – Rēzeknes 14. arodvidusskola.
Pētījuma periods ir 2004. – 2006. gads, lai gūtu precīzāku priekšstatu par skolu, tika apskatīti arī likumdošanas akti, kas stājās spēkā 2007. gadā.
Izstrādājot diplomdarbu, tika apskatītas šādas literatūras un avotu grupas:
ES un LR normatīvie dokumenti,
speciālā ekonomiskā literatūra,
statistikas dati,
internetā publiskotais materiāls,
uzņēmuma nepublicētie materiāli.
Lai turpinātos nepārtraukta un visos līmeņos sabalansēta valsts attīstība, jāveido izglītota un zinoša sabiedrība, koordinēti un mērķtiecīgi virzot zināšanu radīšanu, uzkrāšanu, izplatīšanu un lietošanu.
Izglītības kvalitātei jāatbilst mūsdienu sabiedrības un tautsaimniecības arvien augošajām prasībām.
Mācību process tiek orientēts uz spēju patstāvīgi apgūt zināšanas un tās lietot, tā panākot zināšanu plašu izmantošanu jebkurā cilvēka darbības jomā. Zināšanas kļūst par valsts stratēģisko bagātību un galveno ekonomiskās izaugsmes resursu, kas nodrošina cilvēkam iespēju kļūt par aktīvu darba devēju vai par augsti kvalificētu speciālistu - darba ņēmēju, kurš spēj sasniegt augstu darba ražīgumu. …
