Nobeigums
Izstrādājot bakalaura darbu „Brīvības atņemšanas soda – mūža ieslodzījums krimināltiesiskie aspekti”, autore vēlējās atklāt mūža ieslodzījuma vietu un lomu kriminālsodu sistēmā, akcentējot uzmanību uz šī brīvības atņemšanas soda specifiku, ko galvenokārt regulē Latvijas Sodu izpildes kodekss, kā arī citi valsts un starptautiska mēroga tiesību akti. Skatot mūža ieslodzījuma piemērošanas krimināltiesiskos aspektus un tā izpildi, autore vērsa uzmanību uz iespējamajiem problēmjautājumiem, kas negatīvi varētu ietekmēt procesa efektivitāti. Iepazīstoties un analizējot Latvijas Republikas un starptautiskos tiesību aktus, kuri regulē mūža ieslodzījuma krimināltiesiskos aspektus un tā izpildi, darba autore apliecina, ka normatīvā bāze, ir plaša, bet ne tik plaša, lai tiktu novērstas visas nepilnības, kuras pamanāmas analizējot mūža ieslodzījuma piemērošanas un izpildes praksi Latvijā un citviet pasaulē.
Problemātika mūža ieslodzījuma piemērošanā Latvijā ir tāda, ka KL normās iekļautās sankcijas ir diskrecionāras, līdz ar to pastāv situācija, ka vainīgajam par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem bieži vien netiek piespriests bargākais kriminālsods – mūža ieslodzījums, jo mūsdienās visu skar cilvēktiesības. Arī tiesa lemjot par spriedumu ievēro tās un cenšas pēc iespējas pieņemt humānāku lēmumu, tomēr vai tādā veidā tiek ievērots samērīguma princips? Autore uzskata, ka būtu jāpārskata sodu piemērošanas izvēles veidi, būtībā nepieciešams izdalīt atsevišķus noziedzīgus nodarījumus pēc seku iestāšanās smaguma par kuriem likumdevējs kā vienu no soda veidiem noteicis mūža ieslodzījumu, un par smagākajiem noteikt obligāto soda izvēli – t.i., par konkrēto noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts tikai viens soda veids un tas ir mūža ieslodzījums.
Autore uzskata, ka ir izdevies pilnībā sasniegt darbā izvirzītos mērķus pielietojot darba uzdevumā noteiktās metodes, kas ļāva darba autorei gūt padziļinātu ieskatu par brīvības atņemšanas soda - mūža ieslodzījuma krimināltiesiskajiem aspektiem un tā izpildi.
Izvirzītā bakalaura darba hipotēze nav apstiprinājusies, jo šāda veida mūža ieslodzījuma ieviešana ir pretrunā ar visiem iespējamajiem tiesību aktiem, kas skar cilvēktiesību jomu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka mūža ieslodzījums bez tiesībām uz apžēlošanu nav humāna rīcība. Līdz ar to, ja Latvijā tiktu ieviests šāds soda veids, tad par katru spriedumu notiesātais varētu griezties ar sūdzību pret valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā. …
