Brīvās ekonomiskās zonas, to attīstības tend... / ID: 265179

Autors: butcher99 (5)

Vērtējums:

Publicēts: 20.12.2007.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 34 vienības

Atsauces: Ir

Laikposms: 20. gs. (1900. - 1999. g.)
2000. - 2010. g.

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Apzīmējumu saraksts	6
	Ievads	7
1.	Brīvās ekonomiskās zonas jēdziens	10
1.1.	Brīvo ekonomisko zonu vispārējs iedalījums	10
1.2.	Brīvo ekonomisko zonu mērķi un darbības priekšnosacījumi	12.lpp.
1.3.	Saimniecisko saistību sistēma starp zonu un valsts ekonomiku	14.lpp.
1.4.	Brīvo ekonomisko zonu veidi	16
1.4.1.	Tirdzniecības zonas	16
1.4.2.	Noliktavu un tranzīta zonas	17
1.4.3.	Brīvās muitu zonas	17
1.4.4.	Brīvās tirdzniecības zonas	18
1.4.5.	Brīvostas	19
1.4.6.	Eksporta – ražošanas zonas	21
1.4.7.	Kompleksās zonas	23
1.4.8.	Brīvās zinātniski tehniskās zonas	24
1.4.9.	Starptautiskās zonas	28
1.4.10.	Pierobežas zonas	29
1.4.11.	Speciālās ekonomiskās zonas	30
2.	Brīvās ekonomiskās zonas pārējā pasaulē	33
2.1.	Ziemeļamerikas brīvās ekonomiskās zonas	33
2.2.	Dienvidamerikas brīvās ekonomiskās zonas	34
2.3.	Āzijas un Āfrikas brīvās ekonomiskās zonas	35
3.	Brīvās ekonomiskās zonas kaimiņvalstīs un pārējā Eiropas teritorijā	37
3.1.	Brīvās ekonomiskās zonas Eiropas teritorijā	37
3.2.	Lietuvas brīvās ekonomiskās zonas	41
3.2.1.	Klaipēdas brīvā ekonomiskā zona	42
3.2.2.	Šauļu brīvā ekonomiskā zona	42
3.2.3.	Kauņas brīvā ekonomiskā zona	43
3.3.	Igaunijas brīvās ekonomiskās zonas	43
3.3.1.	Mūgas brīvā ekonomiskā zona	44
3.3.2.	Valgas brīvā ekonomiskā zona	44
4.	Brīvo ekonomisko zonu attīstība Latvijas ekonomikā	46
4.1.	Brīvo ekonomisko zonu metodoloģija	46
4.2.	Liepājas speciālā ekonomiskā zona	48
4.2.1.	Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izveide un tās raksturojums	48
4.2.2.	Liepājas speciālās ekonomiskās zonas darbības analīze	49
4.3.	Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona	52
4.4.	Ventspils brīvosta	55
4.4.1.	Ventspils brīvostas izveide un tās raksturojums	55
4.4.2.	Ventspils brīvostas darbības analīze	56
4.5.	Rīgas brīvosta	59
4.5.1.	Rīgas brīvostas izveide un tās raksturojums	59
4.5.2.	Rīgas brīvostas darbības analīze	60
4.6.	Latvijas brīvo ekonomisko zonu ietekme reģionos	62
	Secinājumi un priekšlikumi	65
	Pateicības	69
	Izmantotā literatūra un avoti	70

Darba fragmentsAizvērt

Ekonomiskās pārmaiņas Latvijā, kas saistītas ar iestāšanos Eiropas Savienībā, pieprasa mērķtiecīgu ekonomiskās sistēmas prioritāšu noteikšanu. Šobrīd, risinot Latvijas ekonomikas problēmas, valdība konfliktē gan savstarpēji, gan arī ar Eiropas Savienības standartiem. Kad 20.gs. beigās Latvijā tika izveidotas četras brīvās ekonomiskās zonas (Rīgas un Ventspils brīvostas, Liepājas un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas), bija dažādi varianti par to mērķiem, uzdevumiem un perspektīvām.
Brīvo ekonomisko zonu un ar tām saistīto problēmu aktualitāti nosaka:
iestāšanās Eiropas Savienībā, līdz ar to joprojām nav skaidra ES attieksme pret šiem investīciju veicinošajiem instrumentiem;
vajadzība izstrādāt pamatojumu, autoraprāt, atsevišķa likuma nepieciešamībai katrai zonai atsevišķi;
vajadzība efektīvi izmantot brīvās ekonomiskās zonas kā investīciju piesaistes mehānismus;
tuvojošais brīvo ekonomisko zonu darbības termiņa izbeigums, kurā valsts institūcijām nāksies izvērtēt to darbību un efektivitāti, kā arī izlemt par to darbības turpināšanu vai arī preferenciālā statusa anulēšanu.
Brīvajām ekonomiskajām zonām ir vairāki galvenie mērķi:
investīciju piesaiste ražošanas attīstīšanai;
vāji attīstīto reģionu pilnveidošana;
bezdarba līmeņa samazināšana;
jaunāko tehnoloģiju piesaistīšana.
Neraugoties uz augšminētajiem mērķiem, Latvijas valdība, autoraprāt, nepamatoti uzskata, ka brīvās ekonomiskās zonas nav pilnībā darbojušās pēc noteiktajiem mērķiem, tādēļ, lai, viņasprāt, atvieglotu zonu pārvaldi, 2001.gada 27.julijā ir pieņemts likums „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, kas piešķir zonām vienotu statusu.
Lai sāktos pilna ekonomiskā efekta realizācija brīvajā ekonomiskajā zonā, ir jāpaiet ~3 gadiem kopš dibināšanas brīža. Autoraprāt, Latvijas valdība, 2001.gada vasarā, izvērtējot zonu darbību, nav pievērsusi pietiekami lielu uzmanību Krievijas krīzes ietekmei uz Latvijas ekonomiku, īpaši Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas gadījumā. …