Brīvās ekonomiskās zonas raksturojums

Maģistra darba temats – “Latvijas Brīvo ekonomisko zonu koncepcija Latvijā un attīstības tendences uzņēmējdarbības aspektā”.
Latvija realizē vairākus projektus, lai sekmētu tautsaimniecības attīstību, veicinātu konkurenci, no birokrātijas brīvu vidi, investīcijām labvēlīgu klimatu. Latvija savas tautsaimniecības konkurētspējas veicināšanai kā vienu no pasākumiem ir izmantojusi brīvostu un SEZ izveidošanu.
Maģistra darba mērķis, ņemot vērā gan pozitīvo, gan negatīvo starptautisko pieredzi, ir izanalizēt BEZ koncepciju un attīstības tendences Latvijā, kā arī veikt sīkāku izpēti par Liepājas SEZ un Ventspils brīvostas darbības mērķiem un attīstības rezultātiem, izstrādājot priekšlikumus BEZ darba pilnveidošanai. . Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, darbā tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi:
pētīti BEZ funkcionēšanas principi veidi, salīdzināt Baltijas reģionu BEZ darbību un analizēt Latvijas BEZ lomu tajā, izanalizēt BEZ veidošanās praksi pasaulē, izpētīt BEZ izveidošanas pamatojumu Latvijā, izpētīt Liepājas un Ventspils BEZ izveides un darbošanās atšķirības, izanalizēt Liepājas SEZ un Ventspils ostas un ekonomisko stāvokli, uzņēmējdarbības vidi, struktūru un darbības apstākļus.
Darbā ir izmantotas tabulas un grafiskie attēlojumi, lai atvieglotu salīdzinošas informācijas uztveri.
Maģistra izstrādāšanai izmantota zinātniskā literatūra, Statistikas pārvaldes un Ekonomikas ministrijas izdevumi, periodika, kā arī VID Galvenās muitas pārvaldes, Ventspils un Liepājas nepublicētie materiāli. Darba laikā radušies secinājumi ļāvuši izteikt priekšlikumus problēmu tālākai risināšanai.
Katra valsts ekonomika balstās uz šīs valsts konkurences priekšrocībām. Latvijā nav derīgo izrakteņu, rūpniecības nozares nav pietiekami attīstītas, bet Latvijai ir diezgan stipra konkurences priekšrocība. Tas ir izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis un atrašanās pie Baltijas jūras. Latvija – savdabīgs “tilts” starp Austrumiem un Rietumiem. Latvijā diezgan labi attīstīta transporta infrastruktūra: trīs lielas ostas, dzelzceļa tīkli, autoceļi, cauruļvadi jēlnaftai un naftas produktiem un starpvalstu lidosta. Viss tas nosaka tranzītpolitiku Latvijā un caur mūsu republiku aiziet lielākā tādu kravu daļa, kā nafta, naftas produkti, ķīmiskās kravas, kālija sāls, metāli un citi.
Latvija realizē vairākus projektus, lai sekmētu tautsaimniecības attīstību, veicinātu konkurenci, no birokrātijas brīvu vidi, investīcijām labvēlīgu klimatu. Latvija savas tautsaimniecības konkurētspējas veicināšanai kā vienu no pasākumiem ir izmantojusi brīvo ekonomisko zonu koncepciju (brīvo ekonomisko zonu – turpmāk BEZ un speciālo ekonomisko zonu – turpmāk SEZ izveidošanu). Latvijā ir izveidotas 4 šādas zonas. Rīgas tirdzniecības brīvosta, Ventspils brīvosta, Liepājas un Rēzeknes SEZ.
Darba mērķis, ņemot vērā gan pozitīvo, gan negatīvo starptautisko pieredzi, ir izanalizēt BEZ koncepciju un attīstības tendences Latvijā, kā arī veikt sīkāku izpēti par Liepājas SEZ un Ventspils brīvostas darbības mērķiem un attīstības rezultātiem, izstrādājot priekšlikumus BEZ darba pilnveidošanai. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, darbā tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi:
• pētīt BEZ funkcionēšanas principus un veidus;
• salīdzināt Baltijas reģionu BEZ darbību un analizēt Latvijas BEZ lomu tajā;
• izanalizēt BEZ veidošanās praksi pasaulē;
• izpētīt BEZ izveidošanas pamatojumu Latvijā ;
• izpētīt Liepājas un Ventspils BEZ izveides un darbošanās atšķirības;
• izanalizēt Liepājas SEZ un Ventspils ostas un ekonomisko stāvokli, uzņēmējdarbības vidi, struktūru un darbības apstākļus.
Darba pirmajā daļā tiek aplūkoti BEZ izveidošanas principi un ekonomiskais pamatojums. Darba autors uzsver BEZ atšķirības pēc to izveides mērķa, kā arī tiek aprakstīti BEZ darbības veidi un to darbības specifika. Likumdošana rada pamatu BEZ izveidošanai, līdz ar to autors pievērš lielu uzmanību BEZ likumdošanas izveidei. BEZ darbību ietekmē pareizi organizēta tās vadība, tāpēc arī darba pirmajā daļā ir aplūkota BEZ organizācija un vadība, kā arī tās izveides ietekmējošie faktori.
Darbā otrajā daļā ir nedaudz aplūkota BEZ starptautiskā prakse un vēsturiskā izveide, pamatā ES, Latvijas pieeja šo zonu veidošanā un to ietekmējošie faktori, izvērtēti to vadības un saimnieciskās darbības rezultāti, rezumējot to ieguldījumu Baltijas reģionālajā un valsts izaugsmē.
Daba trešajā daļā tiek analizēta Latvijā izveidoto BEZ veidi un to darbības specifikas un atšķirības. Raksturotas Liepājas un Ventspils BEZ pārvaldes un tur darbojošos uzņēmumu rezultāti, kā arī veikta saimnieciskās darbības rādītāju apkopošana un analīze investīciju piesaistē, nodarbinātībā un sniegto pakalpojumu un saražoto preču apjomos. Izvērtēta BEZ saimniecisko rādītāju ietekme uz Latvijas tautsaimniecības attīstību.
Darbā izmantota grafiskās attēlošanas, datu analīzes, salīdzināšanas un citas metodes, izmantojot zinātnisko literatūru, Statistikas pārvaldes un Ekonomikas ministrijas izdevumus, periodiku, kā arī VID Galvenās muitas pārvaldes, Ventspils brīvostas un Liepājas SEZ nepublicētie materiāli.
Brīvā ekonomiskā zona – tā ir valsts teritorijas daļa, kas atrodas ārpus muitas teritorijas un noteikta ārzemju investīciju piesaistīšanai, kā arī tirdzniecības piesaistīšanai pastāvot atvieglotiem noteikumiem attiecībā uz nodevām, nodokļiem un muitas procedūrām.1
BEZ ir instruments ar kura palīdzību tiek attīstīta starptautiskā tirdzniecība un veicināts eksports. BEZ tika radītas, lai palīdzētu attīstīt valsts ekonomiku.
Šādās zonās ienākumi tiek gūti no tās lietotāju maksājumiem, kurus kāto tajā esošie uzņēmumi.
BEZ pasaulē veidojas valstīs un rajonos, kuri tiecas dinamizēt savu attīstību, piesaistot svešu kapitālu saimnieciskajai darbībai savā teritorijā. Kapitāla piesaistīšana notiek, radot izdevīgus nosacījumus saimnieciskās darbības veikšanai un kapitāla uzkrāšanai. Zonas darbības pamatā ir abpusējs izdevīgums – kā brīvajā ekonomiskajā zonā saimniekojošajam objektam atsevišķi, tā reģionam un valstij kopumā.
Veidojot brīvo ekonomisko zonu, valsts izstrādā savu ekonomisko politiku – vai nu tā vēlas attīstīt kādu reģionu, ekonomikas sektoru, vai ražošanas veidu.
Kyoto Konvencija BEZ definē 2, kā valsts teritorijas daļu, kurā ievestās preces tiek vispārēji uzraudzītas, līdz brīdim, kad tiek iesaistīti importa nodevas un nodokļi, kad prece ir ārpus muitas teritorijas un nav pakļauta ierastai muitas kontrolei. Tā pat šī konvencija definē divas dažādas BEZ:
Komerciālās BEZ, kurās preces galvenokārt tiek uzglabātas, un
Rūpnieciskās BEZ, kurās ievestās preces tiek pārstrādātas galvenokārt, lai eksportētu.
Ir jāpiezīmē, ka pasaulē ir vispārīgi definētas BEZ un kontekstā var tikt izmantoti vairāki termini, tādi kā: muitas zona (custom zone), nodevu brīva zona (duty free zone) uzņēmumu zona (enterprise zone) speciālā ekonomiskā zona (special economic zone), brīvosta (free port), brīvās tirdzniecības zona (free trade zone), starptautiskā tirdzniecības zona (international tarde zone), eksporta zona (export processing zone).3
E.Īsons (Eassons) devis definīcijas divām BEZ: nodevu brīvu zonu un speciālo ekonomisko zonu. Tās ir:
Nodevu brīvās zonas ir atbrīvotas no importa un eksporta nodevām (parasti tās ir pievienotās vērtības nodoklis un citi patēriņa nodokļi);
Speciālās ekonomiskās zonas ir atbrīvotas no citiem nodokļiem (ienākuma nodoklis, īpašuma nodoklis), kuri nav garantēti teritorijā, kura ir ārpus zonas.
Abas no aukstāk minētājām BEZ var tikt kombinētas un / vai savienotas, kas dotu sekmējoši vidi uzņēmumu veidošanai.
1.2. Brīvo ekonomisko zonu veidi, klasifikācija un izveidošanas nosacījumi.

Brīvā ekonomiskā zona, kā rāda tās nosaukums, ir noteikta valsts teritorijas daļa, kurā izvietoto saimniecisko objektu darbībai piešķirta lielāka brīvība un labvēlīgāki nodokļu maksāšanas nosacījumi nekā līdzīgiem objektiem pārējā valsts teritorijā. Tādejādi valsts uz ilgāku laiku ierobežo savu suverinitāti saimnieciskās darbības reglamentēšanā un regulēšanā noteiktā teritorijas daļā.
Brīvo ekonomisko zonu izveidošanas mērķis plašākā nozīmē ir veicināt tautsaimniecības attīstību, šaurākā nozīmē - radīt īpašus nosacījumus saimnieciskajai darbībai tajās valsts teritorijas daļās, kurās pastāvošo vispārējo nosacījumu ietvaros nevar racionāli realizēt to potenciālās iespējas un nevarēs tās izmantot ārī paredzamajā perspektīvā. 4
Runājot par brīvajām ekonomiskajām zonām, pasaulē pavisam tiek lietoti 26 dažādi brīvo ekonomisko zonu nosaukumi.5 Šie nosaukumi ir apkopoti tabulā Nr.1 .
Bez šīm norādītajām divām grupām var izdalīt arī brīvās finansiālās zonas, kurās ir atcelti ārvalstu valūtu ievešanas un izvešanas, kā arī lietošanas iekšējos saimnieciskos darījumos, ierobežojumi. Brīvās zonas, kas domātas finansu darījumiem dod lielākus ienākumus, bet parasti tām līdzi nāk arī neslava kā ienākumu slēpšanas un negodīgi iegūtās naudas legalizācijas centriem.1
Brīvo ekonomisko zonu klasifikācija
BEZ atšķiras pēc to izveides mērķa. Pamatā var izšķirt divu veida BEZ: starptautisko tirdzniecību un reģionālo attīstību stimulējošās. Uz starptautisko tirdzniecību orientētās BEZ parasti tiek izveidotas nozīmīgos tirdzniecības mezglos un rajonos, kuros ir labi attīstīta infrastruktūra. Savukārt BEZ, kuras stimulē reģionālo attīstību, izveido mazāk attīstītajos rajonos un to galvenais uzdevums ir, piesaistot investīcijas un radot jaunas darba vietas, attīstīt ražošanu. tabulā Nr.2 ir apkopoti galvenie BEZ veidi un īsi aprakstīta to darbības specifika.
No tabulas redzams, ka ir ļoti plašs brībo ekonomisko zonu klāsts. Lielās atšķirības strap zonām ir saistīas ar to, ka tā arī nav tāda īsta definīcija, kas raksturotu BEZ. Nav arī izveidota vienota BEZ klasifikācija, taču šī tabula atspoguļo vairākus BEZ piedāvātos atvieglojumu veidus. Nav iespējams viennozīmīgi pateikt vai BEZ stimulē ekonomisko attīstību vai nē taču reālajā dzivē ir iespējams atast piemērus sekmīgam BEZ pielietojumam.
Tabulā redzams, ka zonu izveidošanas mērķi vairāk vai mazāk ir līdzīgi, to savstrapējās atšķirības rodas zonu darbības specifikā, darbības mērķos, kas parasti ir nodrošināt sraptatisko tirdzniecību un atlaidēs, kas pastāv katrā no konkrētajām zonām.
Izanalizējot tabulu darba autors uzskata, ka mūsu valstij piemērotākās ir speciālās ekonomiskās zonas izveide, kuras darbības mērķis būtu atsevišķa reģiona ražošanas stimulēšana ar investīciju piesaisti un nodokļu atvieglojumiem tajā un jaunu darba vietu radīšanu. Šada veida BEZ Latvijā jau pastāv – Liepajas speciļā ekonomiskā zona un Rēzekes speciāla ekonomiskā zona. Turklāt darba gaitā arī sīkāk tiks atsoguļots Liepājas speciālo ekonomisko zonu attīstības tendences. Vēl aplūkojot tabulu Latvijas ģeogrāfiskajam izvietojumam izdevīgi ir brīvostas izveide, kas arī Latvijā jau darbojas – Ventspils brīvosta un Rīgas tirdzniecības osta. Arī Ventspils brīvostas attīstības tendences tiks aplukotas darba gaitā.
Brīvo ekonomisko zonu izveidošanas nosacījumi
Viens vienīgs fakts par brīvās ekonomiskās zonas dibināšanu, zonas adminstrācijas izveidošanu un liela budžeta atvēlēšanu šai brīvajai ekonomiskajai zonai, nenovedīs pie sekmīgas brīvās ekonomiskās zonas attīstības. Sekmīgai brīvajai ekonomiskai zonai ir nepieciešama stabila politiskā vide, izdevīga atrašanās vieta, laba organizācija un vadība.
Atrašanās vietai ir ļoti būtiska nozīme Slikta atrašanās vieta parasti ir noteicošais faktors tam, kāpēc brīvā ekonomiskā zona neizdevīguma dēļ ir pārtraukusi savu darbību, vai tās izmaksas ir bijušas pārāk lielas. Galvenais noteikums ir tas, ka brīvajai ekonomiskajai zonai ir jāatrodas tuvu ostai, lidostai vai vai kādam citam nozīmīgam transporta mezglam. Brīvās ekonomiskās zonas atrašanās mazāk attīstītā teritorijā nav piemērota ne tikai no transporta vai komunikāciju viedokļa,bet arī tāpēc, ka tai ir nepieciešama atbilstoša ekonomiskā un politiskā vide.…