Pusaudži ir cilvēkresurss, kurš strauji attīstās un tam ir liela nozīme sabiedrības dzīvē, jo no jaunās paaudzes ir atkarīga turpmākā sabiedrības attīstība, tāpēc jādomā par bērnu un pusaudžu dzīves kvalitāti – viņiem ir vajadzība atrast savu vietu sabiedrībā un izvēlēties nodarboties ar tām lietām, kas viņus interesē un dod iespēju pilnveidoties. Šādas iespējas jaunieši var gūt optimāli pavadot savu brīvo laiku un daļu no tā pavadot kopā ar savu ģimeni.
Pusaudža dzīves vidi pamatā veido ģimene, kurai nepieciešams papildus atbalsts veselības aprūpes, izglītības pakalpojumu un mājokļa pieejamības nodrošināšanā, brīvā laika organizēšanā un ienākumu veicināšanā.
Koncepcijā par valsts ģimenes politiku noteikts, ka ģimene un piederība ģimenei ir viens no svarīgākajiem sabiedrības dzīves kvalitāti raksturojošiem faktoriem. Bērnu un jaunu cilvēku līdzsvarota attīstība ir balstīta uz cilvēciskajām attiecībām, kā arī ir tieši atkarīga no vides, kurā viņi aug un attīstās.
Jaunatnes politikas valsts programmā 2005.– 2009.gadam norādīti dati par jauniešiem, kuri saskaras ar brīvā laika plānošanas problēmām. 30% jauniešu saskaras ar laika trūkumu, turpretī 30% jauniešu nav ko darīt brīvajā laikā. Jaunieši nīkst bezdarbībā, laikā, kas būtu jāvelta savai atpūtai un radošajām izpausmēm.(Jaunatnes politikas valsts programma 2005. – 2009. gadam) Liela daļa jauniešu mūsdienās neprot atrast brīvā laika nodarbes un bieži vien aizraujas ar datorspēlēm vai pārlieku daudz laika pavada pie televizora, nevis kopā ar ģimeni.
Eiropas valstīs veikts pētījums „Kā ietekmē vecāku migrācija uz pusaudžu socializāciju”, par to kādas sekas izraisa un kādu ietekmi atstāj uz pusaudžu psihi, veselību, mācībām, attiecībām ģimenē, kur vecākie brāļi un māsas veic vecāku funkcijas, pašiem vecākiem emigrējot uz ārzemēm peļņas nolūkos. Pētījumā noskaidrots, ka ja darba meklējumos izbrauc viens no vecākiem, pusaudzim būtiskas izmaiņas netiek novērotas, bet ģimeniskās saites ir pārrautas, bērniem neesot kopā ar vecākiem. Pētījumā parādās pusaudžu pasivitāte vai veidojas aktivitāšu trūkums sporta un kultūras pasākumu apmeklēšanā. Pētījums parādīja, ka liela daļa pusaudžu vecāku prombūtnes laikā aug paši, bez pieaugušo uzraudzības vai vecvecāku gādības. Tas nozīmē, ka pusaudžiem nav iespējas mācīties no vecākiem dzīves gudrības, uzvedības standartus un tradīcijas.
Autore uzskata, ka šādas novirzes var novērot ne tikai tajās ģimenēs, kurās vecāki dodas uz ārzemēm peļņas nolūkos, bet arī tajās, kur vecāki pavada daudz laika darbā un nepievērš pietiekami lielu vērību saviem bērniem, kopā neatpūšas un nepavada brīvo laiku.
Katrs savu brīvo laiku mēs izvēlamies pavadīt savādāk. Situācijā kad, pusaudžu rīcībā ir maz brīvā laika, īpaši nozīmīga kļūst pašu pusaudžu attieksme un prasme izlietot to pēc iespējas atbilstošāk savām interesēm.
Jelgavā pusaudžiem tiek piedāvātas daudzveidīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas – neformālos pulciņos, interešu klubos, jauniešu centros, tomēr nedrīkst aizmirst par brīvo laiku, kas tiek pavadīts kopā ar ģimeni – kopīgās aktivitātēs – brīvā laika tradicionālajās nodarbēs ģimenē.
Autore savā bakalaura darbā apskatījusi Jelgavas pusaudžus un to uzskatus par brīvā laika pavadīšanas tradīcijām ģimenē. Pētījuma autore vēlējusies akcentēt problēmu, ka pusaudžu brīvais laiks, kas tiek neplānoti pavadīts ārpus mājas netiek izmantots sevis pilnveidošanai un attīstībai, kas var novest pie atkarībām, noziedzīgām rīcībām un citām nevēlamām nodarbēm.
Pētījuma objekts ir pusaudzis (ģimenes loceklis) kā vienojošais spēks brīvā laika pavadīšanas tradīcijām ģimenē.
Pētījuma priekšmets – pusaudžu brīvā laika pavadīšanas tradīcijas ģimenēs.
Pētījuma mērķis – noskaidrot kādas ir galvenās brīvā laika pavadīšanas tradīcijas ģimenē Jelgavā dzīvojošo pusaudžu skatījumā.
Lai sasniegtu mērķi, autore izvirzīja sekojošus uzdevumus:
pamatojoties uz socioloģisko literatūru, pētīt, kādi ir galvenie brīvā un atpūtas laika skaidrojumi cilvēka dzīvē;
apskatīt funkcionālistu uzskatus par brīvo laiku kā vienu no sabiedrības funkcionēšanas elementiem;
pētīt pusaudžu brīvā laika pavadīšanas intereses ģimenē ;
analizēt empīriskā pētījumā iegūtos rezultātus par brīvā laika pavadīšanas tradīcijām ģimenē Jelgavas pusaudžu skatījumā.
Pētījuma hipotēze – Pusaudži pozitīvi vērtē ģimenes brīvā laika pavadīšanas iespējas un uzskata, ka tās nostiprina pusaudžos izpratni par ģimenes un kultūras vērtībām sabiedrībā, kā arī attīsta jauniešu radošās spējas un izpausmes.…
