Latvija ir bagāta ar lauksaimniecības zemēm, kurās aug ne tikai kultūraugi, bet arī savvaļas sugas, kas var eksistēt tikai lauku ainavā. Tomēr šo sugu saglabāšanās iespējas lielā mērā ir atkarīgas no saimniekošanas intensitātes. Tās nelabvēlīgi ietekmē gan pārmērīga ķimikāliju lietošana un nozīmīgu ainavu elementu iznīcināšana, gan arī saimniekošanas pārtraukšana, kuras rezultātā izzūd atklata ainava.
Šobrīd mums ir unikāla iespēja veidot Latvijas lauku nākotni, gan mēģinot saglabāt izcilās dabas vērtības un ainavisko daudzveidību, gan nodošinot kvalitatīvu un veselīgu produktu ražošanu. Eiropas lauksaimniecības politika mainās un arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta dabas daudzveidības saglabāšanai, lai palielinātu lauku ainavas nozīmi gan tūrisma attīstībā, gan iedzīvotāju atpūtā.
Pļavu aizsardzība ir viena no saražgītākajām problēmām visā pasaulē, jo pļavu dzīvotnes apdraud divi pilnīgi pretēji procesi – intensīva lauksaimniecība un saimniekošanas pārtraukšana. Abi noved dabas vērtības pļavās pie iznīcības, jo pļavu augi neaug nedz mežā, nedz tīrumā.
Lai saglabātu Latvijas dabas daudzveidību, viens no veidiem ir BVZ apzināšana, pareiza uzturēšanaun paplašināšana.
Mana bakalaura darba mērķis ir apzināt bioloģiski vērtīgo zālāju izplatību Aizputes novadā (Aizputes pagastā, Kazdangas pagastā, Cīravas pagastā, Lažas pagastā), noskaidrot Agrovides apakšpasākuma BDUZ atbalsta saņēmējus, izpētīt un analizēt apsaimniekotāju problēmas un iespējas bioloģiski vētīgo zālāju mērķtiecīgai saglabāšanai.
Lai sasniegtu darba mērķi ir nepieciešams veikt sekojošus uzdevumus:
1. literatūras analīze par BVZ
2. iepazīties ar lauku attīstības plāna Agovides apakšpasākuma BDUZ nosacījumiem
3. iepazīties ar likumdošanu par BVZ apsaimniekošanu un aizsardzību Latvijā
4. iepazīties ar Latvijas Dabas fonda un LAD sniegtajiem materiāliem, lai varētu atlasīt nepieciešamo informāciju par Aizputes novadu
5. izvērtēt un salīdzināt BVZ teritorijas un BDUZ atbalsta platības Aizputes novadā
6. intervēt un aptaujāt zemnieku saimniecību īpašniekus un lauksaimniecības speciālistus, lai noskaidrotu informētību par BVZ, to popularizēšanas iespējas un mērķtiecīgas apsaimniekošanas problēmas
7. apkopot un analizēt iegūto informāciju
8. iepazīstināt zemnieku saimniecību īpašniekus ar iegūtiem rezultātiem , tos publiskojot pagastu avīzēs.
Pētījuma priekšmets ir biloloģiski vērtīgie zālāji un pētījuma objekts ir to izplatība Aizputes novadā. …
