Bioētikas krimināltiesiskie aspekti

IEVADS
Sakarā ar to, ka 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā arvien straujāk notiek
medicīnas un ar to saistīto tehnoloģiju attīstība, mēs arvien biežāk sastopamies ar ētiskas,
filozofiskas un juridiskas dabas jautājumiem attiecībā uz to, cik lielā mērā drīkst manipulēt ar
cilvēka ķermeni. Aktuāli kļūst tādi jautājumi kā orgānu transplantācija, to audzēšana
laboratorijas apstākļos, klonēšana, gēnu terapija, embriju tiesības, mākslīgā apaugļošana, kā arī
tādas klasiskās bioētikas problēmas kā eitanāzija un aborti, to legalizēšana.
Fakts, ka 2010. gada martā Spānijā tika veikta pirmā pilnā sejas pārstādīšanas operācija1, apliecina to, ka orgānu un audu transplantācija nav vis zinātniskā fantastika, bet gan realitāte.
Turklāt, ņemot vērā to, ka zinātniekiem jau ir izdevies veiksmīgi laboratorijas apstākļos ar
cilmes šūnu palīdzību izaudzēt darboties spējīgus orgānus2 un kaulaudus3, ir pamats uzskatīt, ka tuvākajā nākotnē šādas operācijas kļūs par ikdienu, kas, savukārt, nozīmē biomedicīnas ētikas problēmu aktualizēšanos.
Lai gan šīs modernās tehnoloģijas paver sabiedrībai plašu iespēju loku uzlabot dzīves
kvalitāti, tās rada arī aktuālas krimināltiesiskas problēmas, proti, sankciju ieviešana par attiecīgo
ierobežojošo normu pārkāpšanu, kā arī atbilstoša soda noteikšana. Tā kā bioētikas jēdzienā
ietverto jautājumu klāsts ir ļoti plašs, šajā darbā detalizēti tiek iztirzāti tikai problēmjautājumi
attiecībā uz gēnu inženierijas nozari un tās regulējumu, bet pārējās bioētikas nozares tiek
aplūkotas vispārīgi. Autors izvēlējās sīkāk analizēt gēnu inženieriju un ar to saistītos
jautājumus, jo šī nozare ir relatīvi jauna, maz apspriesta un ar ļoti lielu izaugsmes potenciālu
tuvākajā nākotnē.
Autors darba izstrādē atsaucas uz Latvijas, starptautiskajiem un citu valstu normatīvajiem
aktiem ar mērķi konstatēt esošo regulējumu Latvijā, „likuma robus” un izvirzīt risinājumus to
aizpildīšanai.…