Latvijā, kur vēl nav sasniegts Eiropas labklājības līmenis, bet strauji palielinās bezdarbs, kļūst aktuālāks jautājums, kur ir tā robeža, kad bezdarbs kļūst par valsts makroekonomisko problēmu. Augsts bezdarba līmenis sabiedrībā rada sociālo spriedzi. Tāpēc ir svarīgi izprast un izvērtēt bezdarba rašanās cēloņus un tā izmaiņu galvenos faktorus attiecīgajā periodā, lai izvēlētos adekvātus līdzekļus bezdarba samazināšanai.
Darbs ir viena no vissvarīgākajām cilvēku dzīves aktivitātēm, kas nodrošina ar iztikas līdzekļiem. Materiālā labklājība sniedz cilvēkiem iespējas dzīvot pilnvērtīgu, interesantu dzīvi, tādēļ darbs kā materiālās labklājības avots ieņem nozīmīgu vietu cilvēka dzīvē. Daļa Latvijas iedzīvotāju nav nodarbināti vai nav apmierināti ar savu darbu, kas viņiem ir. Šāda iedzīvotāju nostāja ir raksturīga valstīm, kur augsts labklājības līmenis vēl nav sasniegts un iedzīvotāji uzskata par svarīgāko savā dzīvē – materiālo vajadzību apmierināšanu.
Tirgus ekonomikas apstākļos plaši izplatīta problēma ir bezdarbs. Pārejot uz tirgus sistēmu, strauji pieaug arī atšķirības ienākumu līmenī un plaisa starp iedzīvotāju zemākajām un augstākajām ienākumu grupām arvien paplašinās. Bezdarbs kļūst strukturāls – zemu izglītotā darbaspēka kvalifikācija neatbildīs darba tirgus pieprasījumam. Līdz ar to valdībai jāveic reformas, kas saistītas gan ar institūciju pārveidošanu un sakārtošanu, gan ar likumdošanas pilnveidošanu. Valdībai bija jāveido tāda sistēma, kas varētu atbilst demokrātiskas valsts statusam, kā arī iedzīvotājiem, daļai no kuriem ir problēmas integrēties darba tirgū, jo nav pietiekošas iemaņas informācijas tehnoloģiju, mārketinga un menedžmenta metožu pielietošanā, kā arī svešvalodu zināšanās. Latvijā nodrošinātība ar ražošanas faktoriem ir ļoti atšķirīga, un noteicošais faktors ir darbs un cilvēki un, lai sekmīgāk attīstītos ekonomiskie procesi valstī, ir jāveicina nodarbinātība, kas nozīmē, ka nemitīgi jāmācās, jāpilnveidojas un jāapgūst arvien jaunas zināšanas. Tikai šie aspekti nodrošinās augstāku darba ražīgumu, iedzīvotāju dzīves līmeņa kāpumu un maksātspējas pieaugumu.…
