Diplomdarbs
Tehnoloģijas
Celtniecība un būvdarbi
Bērnudārzu ārējo norobežojošo konstrukciju tehniskie risi...-
Bērnudārzu ārējo norobežojošo konstrukciju tehniskie risinājumi
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
ANOTĀCIJA | ||
SATURS | ||
1. | IEVADS | |
2. | LIKUMDOŠANA ENERGOEFEKTIVITĀTES SFĒRĀ LATVIJĀ | |
3. | BŪVNIECĪBAS PASĀKUMI ENERĢIJU TAUPOŠU ĒKU CELTNIECĪBĀ | |
3.1. | Topogrāfiskais izvietojums un mikroklimata ietekme | |
3.2. | Izvietojums attiecībā pret vēju un aizsardzībai pret to | |
3.3. | Ēkas forma un iekļaušanās apkārtējā vidē, tilpuma un virsmas laukums | |
3.4. | Izvietojums attiecībā pret sauli | |
3.5. | Masīvu būvdetaļu izmantošana temperatūru svārstību izlīdzināšanai | |
3.6. | Siltumizolācija | |
3.6.1. | Siltumizolācijas materiālu apskats | |
3.7. | Termiskie tilti | |
3.8. | Logi un to veidi | |
3.9. | Jumta konstrukcija | |
3.10. | Grīdas, pagraba, pamatu siltināšana | |
4. | ĒKU ENERGOEFEKTIVITĀTE | |
4.1. | Energoaudits | |
4.1.1. | Energoaudita mērķi | |
4.1.2. | Mērinstrumenti manuālajiem mērījumiem | |
4.2. | Termogrāfija | |
5. | BĒRNUDĀRZA ENERGOEFEKTIVITĀTES PAAUGSTINĀŠANA | |
5.1. | Bērnudārza siltināšanas projekta izstrāde | |
5.2. | Bērnudārza siltumtehniskie aprēķini | |
6. | ĒKU SILTINĀŠANA, DRAUDI VESELĪBAI, KOMFORTS | |
PROJEKTA DAĻA | ||
1. | PROJENKTA APRAKSTOŠĀ DAĻA | |
2. | BĒRNUDĀRZA SILTUMTEHNISKIE APRĒĶINI | |
2.1. | Norobežojušo konstrukciju siltumtehnisko aprēķinu nosacījumi | |
2.2. | Norobežojošo konstrukciju siltumpretestība | |
2.3. | Ārsienas siltuma caurlaidības koificienta noteikšana | |
2.4. | Logu un durvju siltuma caurlaidības koificienta noteikšana | |
2.5. | Jumta konstrukcijas siltuma caurlaidības koificienta noteikšana | |
3. | BĒRNUDĀRZA SILTUMENERĢIJAS ZUDUMU APRĒĶINS | |
4. | SECINĀJUMI | |
5. | IZMANTOTĀ LITERATŪRA |
4. SECINĀJUMI
Šis darbs ir veikts pamatojoties uz mūsdienu aktualitātēm un ņemot ES tendences samazināt enerģijas patēriņu. Darbā ir izskatīta pirmskolas izglītības iestādes energoefektīvi tehniskie risinājumi.
Izskatot daudz dažādus aspektu no kā atkarīga ēkas siltum noturība un enerģijas patēriņs var secināt, ka ja ēku ar zemu patērīņu būvē no nulles, tad ir jācenšas to projektēt vienkāršas formas, lai maksimāli samazin;atu termisko tiltu rašanās iespējas, ideāla ēkas forma ir puslode vai kubs. Svarīgs raksturlielums ir ēkas tilpuma un virsmas laukuma attiecība, jo tā ir lielāka, jo mazāki ir ēkas kopējie siltuma zudumi.
Pirmais solis ar ko jāsāk ir energoaudits, lai noskaidrotu visekonomiskākās enerģijas samazināšanas iespējas papildus izmantojot termogrāfijas, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu, kas ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem, lai varētu novērtēt ēku siltuma zudumu vispārējo stāvokli. Izstrādājot energoauditu, tad ir redzams ko vajag nekavējoties novērst. Jo dažreiz kad nevaic pilnu ēkas renovāciju, tad izvērtējot kritiskās vietas, cenšas uzlabot ēkas konstrukcijas siltumnoturību.
Otrais solis ir ēku efektīva siltināšana, tā kā bērnudārza ārsienu konstrukcijas neatbilst būvnormatīvu noteiktajām prasībām LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”, tas ēkai ir nepieciešama norobežojošo konstrukciju siltināšana, kas samazinās siltumenerģijas zudumus caur norobežojošajām konstrukcijām un uzlabos ēkas ilgmūžību. Gan siltinot ārējās norobežojušās konstrukcijas, pamatus un bēniņu pārsegumu. Kā arī veco koka logu nomaiņu uz jauniem PVC logiem ar daudz mazāku U vērtību.
Līdz šim ēkai ir veikti samērā maz energoefektivitātes pasākumi, un, ja ēkai savlaicīgi vai vispār netiks veikti ieteiktie pasākumi, turpināsies ēkas būvkonstrukciju un inženierkomunikāciju nolietošanās un bojāšanās, kā arī netiks samazinātas izmaksas par enerģiju, un pieaugot siltumenerģijas tarifiem, pieaugs arī katra iedzīvotāja maksājumi par siltumenerģiju. Enerģiju taupīt ir daudz lētāk, nekā to saražot.
…
Ievads. Ar katru gadu enerģijas patēriņš un tā cenas pieaug. Ēkas patērē apmēram 30% no kopējā enerģijas patēriņa. Abi šie fakti rada interesi īpašniekiem, apsaimniekotājiem uzlabot sev piederošo vai apsaimniekošanā esošo ēku energoefektivitāti un samazināt uz mazāku enerģijas patēriņu. Klimata pārmaiņas ir viena no vislielākajām vides problēmām pasaulē, ko izraisa siltumnīcass efektu izraisošu gāzu emisijas apjoms. Tajā pašā laikā vides aizsardzība ar CO2 emisijas samazināšanu mūsdienās jau kļūst par prasību jaunbūvēm. Paralēli pieaug arī energoresursu patēriņš, kas šobrīd Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs ir nafta vai dabasgāze. Latvijas līmenī ļoti aktuāla ir problēma, kad aizvien vairāk pieaugot maksājumiem par patērēto siltumenerģiju, iedzīvotājiem kļūst grūtāk segt šīs izmaksas un tādēļ tiek meklētas dažādas alternatīvas lai samazinātu šīs siltumenerģijas izmaksas. Ēku energoefektivitāte ir labi pazīstama lieta Latvijā, kā arī daudzās valstīs, tostarp Skandināvijas valstīs, ir laba pieredze zemu energoefekrivitāšu māju plānošanā, projektēšanā, būvniecībā un eksplutācijā. Eiropas Savienība, izmanto dažādus instrumentus, aktīvi strādā pie šīo problēmu risināšanas, kur kā viens no stratēģiskajiem rīcības virzieniem ir energoefektivitātes paaugstināšana un standartu noteikšana esošajā un plānotajā apbūvē. Pašvaldībām šo pasākumu ieviešanā ir jāņem īpaša loma. Tā rezultātā pašvaldības tiek iesaistītas arvien plašāku jautājumu risināšanā, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem savā pašvaldībā. Ekonomiskais pamatojums varētu šķist šķērslis energoefektivitātes uzlabošanai, jo tas ir pietiekoši liels finansiāls ieguldījums ar materiālo ietaupījumu nākotnei, bet lielākā daļa projektu notiek ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Tākā lielākā daļā Latvijas sabiedrisko un daudzīvokļa ēkas ir celtas ka Latvija atradās Padomju Savienības sastāvā un visi likumi, būvniecības normas un būvniecības procesi bija kā Padomju Savienībai. Padomju Savienībā ēku norobežojušo konstrukciju siltumpretestības standarti bija zemi, divreiz zemāki nekā Lielbritānijā un Vācijā, bet par Zviedriju pat piecas reizes zemāki. Uzlabojot papildus ēku siltumizolācija un inženier komunikācijas, ir iespējams ietaupīt nozīmīgu enerģijas apjomu, kuras ražošanai tiek izmantoti tādi kurināmie kā ogles, kokmateriāli, gāze un naftas produkti.
Darbā ir gramatikas kļūdas. Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
- Apdares plāksnītes, to ražošana un īpašības
- Bērnudārzu ārējo norobežojošo konstrukciju tehniskie risinājumi
- Nekustamā īpašuma tirgus attīstība Latvijā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Nekustamā īpašuma tirgus attīstība Latvijā
Diplomdarbs augstskolai87
-
Apdares plāksnītes, to ražošana un īpašības
Diplomdarbs augstskolai48
Novērtēts! -
Kanalizācijas sistēmas attīstības problēmas Jelgavas pilsētā
Diplomdarbs augstskolai86
-
SIA "Rūpnīca Veseta" betona izstrādājumu ražošanas attīstības perspektīvas
Diplomdarbs augstskolai108
Novērtēts! -
Dzīvojamās mājas apsilde, izmantojot elektroenerģiju
Diplomdarbs augstskolai70
Novērtēts!