Ievads
Pēdējās desmitgades laikā mediju loma sabiedrībā strauji pieaugusi, tikpat kā pieaugusi reklāmu ietekme ikdienas dzīve gan pieaugušo, gan jaunāko paaudžu – bērnu vidū. Medijiem ir spēcīga ietekme ne vien sabiedriskās domas veidošanā, bet arī sabiedrības attīstībā. Mediju saturu lielākoties veido reklāmas devēji un to sniegtais saturs bieži tieši ietekmē tās auditoriju. Ja dažus gadus atpakaļ preces bērniem tika reklamētas to vecākiem, kuri izdarīja savu izvēli, tad šodien reklāmdevēji uzrunā tieši šo mazo patērētāju – bērnu, bieži vien radot neatgriezenisku bērna uzvedības maiņu. Bērns apgūst dažādas ikdienā izmantojamas taktikas savu vēlmju sasniegšanai. Dažos gadījumos iegūst bailes no kāda konkrēta reklamētā produkta vai gluži otrādi, ar savu pozitīvo attieksmi pret kādu no redzētajām (dzirdētajām) reklāmām, pozitīvi ietekmē vecākus. Visbeidzot, reklāmas bieži vien maina bērnā jau ieaudzināto vērtību skalu, kas turpmāk būs pamats ne vien lēmumu pieņemšanas procesā, bet arī personības attīstībā. Reklāma, tieši darbojoties uz bērnu, bieži veicina jauna patērētāju sabiedrības locekļa attīstību.
Darba mērķis ir izpētīt, kā reklāma maina bērnu uzvedību pirmskolas vecumā, kā reklāma spēj uzrunāt visjaunāko auditoriju, bieži padarot to par savu sabiedroto un savu vecāku pretinieku.
Darba mērķis ir izpētot teoriju un veicot praktisko pētījumu, pārbaudīt izvirzīto hipotēzi, ka bērni labāk uztver reklāmas uzvedības maiņu, kas pamāca bērnu netiešā ceļā, nekā vecāku padomus.
Lai veiktu pētījumu un sasniegtu izvirzīto mērķi, darba autors ir izvirzījis sekojošus darba uzdevumus:
1) Izpētīt bērna psiholoģisko attīstību un uzvedības procesus pirmskolas vecumā;
2) Izpētīt masu mediju tiešo ietekmi uz bērnu;
3) Reklāmas vispārīgais raksturojums;
4) Veikt praktisko pētījumu aptaujājot pieaugušos un bērnus;
5) Analizēt un apkopot pētījuma rezultātus.
Zinātniski pētnieciskajā darbā apskatīti gan mediju pētnieku, gan psihologu darbi, kas sasaucās ar izvirzīto pētījuma tematu: „Bērnu uzvedības maiņa reklāmu ietekmē”. Darbs sastāv no ievada, 3 nodaļām, 5 apakšnodaļas, secinājumiem, rekomendācijām, izmantotās literatūras un avotu saraksta, un pielikuma.
1. Bērnu attīstība un uzvedība pirmsskolas vecumā
Mainoties sabiedrībai un paaudzei nomainot paaudzi, mainās ne vien dažādas sociālas normas un vērtības, bet arī ikvienas paaudzes attīstība.
Psiholoģijā par personības attīstības pamatu uzskata pirmos piecus bērnības gadus. Attīstības psiholoģija veido priekšstatu par bērna kā personības attīstības pamatiem un skaidro ne vien pašvērtējuma jeb ES koncepcijas attīstību, bet arī kognitīvo (izziņas) un emocionālo attīstību.
Darba autors, izmantojot mācību līdzekli attīstības psiholoģijā, dažādu literatūru par cilvēka attīstību un smadzeņu darbību, kā arī enciklopēdiju „Māte un bērns”, sekojusi bērnu attīstības posmam pirmskolas vecumā. Posmam, kas ir pamats turpmākajai personības attīstībai. “Pirmskolas vecumā (2 - 6 gadi) paplašinās bērna dzīves telpa, viņš pamazām veidojas par savas sociālās sabiedrības locekli”.
…
