Secinājumi
1. Zems skolēna pašnovērtējums un paštēls var novest pie atstumšanas jeb mobinga. Bērnam zems pašnovērtējums var izveidoties: ja bērns tiek izsmiets citu bērnu vidū izskata dēļ, ja bērns ir bikls, ir zemas intelektuālās prasmes, un ir atšķirīgs sociālais
2. No personības attīstības pakāpes, kultūras, ētikas un morāles ir atkarīgs tas attieksmju līmenis, kurš tiks realizēts pret otru cilvēku.
3. Neapmierinātās vajadzības ir spēcīgākais cilvēku uzvedības motīvs.
4. Ģimenei ir svarīgākā loma bērna socializācijā. Savstarpēja cieņa ir svarīga veiksmīgas sadarbības veidošanā.
5. Skolēnu attieksmi pret notikumiem un parādībām, viņu uzvedību un rīcību ietekmē gan skolas fiziskā vide, gan psiholoģiskais klimats - savstarpējās attiecības skolā, kā arī iespējas aktīvi darboties, apliecināt sevi.
6. Skolas loma ir ne tikai mācīt tādas zināšanas kā matemātiku, latviešu valodu un vēsturi, bet arī audzināt toleranci, savstarpējo sapratni, labestību un spēju veidot attiecības un pieņemt cilvēkus ar dažādiem uzskatiem un sociāliem apstākļiem.
7. Veicot pētījumu Valmieras „X” sākumskolas 2. a klasē autore secināja, ka klasē nav novērojama bērnu sociālās atstumtības problēma, arī paši bērni atzīst, ka klasē nevalda sociālā atstumtība. Bērnu savstarpējās attiecības klasē ir vērtējamas kā draudzīgas.
8. Šajā klasē ir puišu grupa, kas veic verbālo mobingu, taču tas netiek vērsts pret vienu konkrētu bērnu pastiprināti.
9. Bērna vēlmi labprātīgi norobežoties no pārējiem bērniem, nevajadzētu saistīt ar mobinga pazīmi. Skolēnu galvenā uzticības persona ir viņu vecāki.
10. Pēc autores domām galvenais iemesls, kādēļ konkrētajā klasē nevalda sociālās atstumtības risks ir klases audzinātājas attieksme pret darbu un skolēniem, skolotājai nav mazsvarīgas skolēnu savstarpējās attiecības klasē. Ja klasē tiek novērotas nesaskaņas, tās nekavējoties tiek risinātas iesaistot visus skolēnus.
…
