Secinājumi un priekšlikumi
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas uzsāktā pāreja uz tirgus ekonomiku notikusi tādā veidā, ka lielai iedzīvotāju daļai pazeminājies dzīves līmenis. Valstī ir izveidojies kritisks demogrāfiskais stāvoklis. Pastiprinās iedzīvotāju kopējā novecošana. Demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanos iespējams panākt, veidojot Latvijas situācijai un visu iedzīvotāju interesēm atbilstošu sociālo politiku.
Dzīves līmenis īpaši pazeminājies daudzbērnu ģimenēm, invalīdiem, cilvēkiem ar veselības traucējumiem, pensijas vecuma cilvēkiem. Lai šās iedzīvotāju grupas dzīves apstākļi uzlabotos, atbilstoša sociālā politika īpaši nepieciešama. Mazi ienākumi un zems dzīves līmenis ir cilvēkiem, kas nodarbināti izglītības un kultūras jomā, pētniecībā un medicīnā, kā arī strādā lielos valsts uzņēmumos. Izglītību un veselību atzīstot par valstiski svarīgām vērtībām un atbilstoši ekonomiski novērtējot to cilvēku darbu, kuri strādā izglītības jomā un veselības aprūpē, tiktu gan celts dzīves līmenis, gan arī likts ieguldījums tautas nākotnē.
Par vienu no sabiedrības pamatproblēmām kļuvusi nabadzība un krasa iedzīvotāju noslāņošanās, kas sabiedrībā rada tādas negācijas kā nedrošību, izglītības trūkumu, bezdarbu, sociālo atstumtību un veselības problēmas. Tās ir sekas, kas objektīvu un subjektīvu apstākļu dēļ pavada pāreju uz tirgus ekonomiku : liela iedzīvotāju daļa nevar piemēroties jaunajai situācijai. Nabadzības problēma valstī risināma kompleksā ar citām sociālajām un ekonomiskajām problēmām – tādām kā izglītības jautājums, bezdarba, alkoholisma, kultūras degradācijas problēma.
Statistikas dati un citi pētījumi liecina, ka mājsaimniecību vidū pastāv tieša sakarība starp nabadzības riska pieaugumu un bērnu skaita pieaugumu. Situācija, ka ģimenes ar bērniem kā sociālā grupa tiek asociēta ar nabadzību, jāvērtē kā īpaši nelabvēlīga no tautas attīstības viedokļa.
Bieži galvenais cēlonis ģimenes nonākšanai nabadzībā ir lielā dzīvokļu maksa, kas neatbilst iedzīvotāju vairākuma maksātspējai. Bieži vien tiem, kas nespēj maksāt, pakalpojumus pārtrauc, palaikam viņus izliek un pārvieto uz citu mājvietu, un bērniem un pieaugušajiem nākas pamest ierasto vidi, nereti arī satrūkstot līdzšinējam sociālo sakaru tīklam. Bet sabiedrisko pārmaiņu laikā sociālā piederība vai noteiktu sociālo sakaru atbalsts, kas dod iespēju piekļūt informācijai un citiem resursiem, var nodrošināt indivīda vai ģimenes ekonomisko vai psiholoģisko izdzīvošanu pat ekstremālos gadījumos.
…
