Bērnu ārpusģimenes aprūpes problemātika aizgādības tiesību pārtraukšanas gadījumā

Nobeigums
Latvijā ārpusģimenes aprūpe ir aktuāls jautājums un būs arī turpmāk, par ko liecina gan pašreizējā situācija, gan prognozes nākotnē. Var atzīt, ka tiesiskais regulējums ir izstrādāts un tas atbilst starptautiskajām tiesību normām. Būtiskākais, lai darboties tiesiskais mehānisms, lai praksē īstenotu to, ko paredz tiesību normas, pretējā gadījumā tas paliek lozungu veidā. Bērnu jautājumiem tiešām ir jākļūst prioritātei valstī, un to var realizēt turpinot pilnveidot tiesisko regulējumu un veicinot tādu ārpusģimenes aprūpes formas kā aizbildnis un audžuģimenes. Būtiskas izmaiņas notiks nākamajā gadā, kad sāks darboties tāda audžuģimenes veids kā krīzes audžuģimenes, kā arī sociālās garantijas, kas sekmēs uzņemties audžuģimenes pienākumus.
Autore kā būtisku uzskata darbu ar sociāla riska ģimenēm, savukārt no bāriņtiesas puses savlaicīgi un pastāvīgi veikt uzraudzību pār ģimenēm bērnu aprūpes pienākumu pildīšanas pārbaudei.
Veicot pētījumu nonācu pie sekojošiem secinājumiem un priekšlikumiem:
1) Bērnam ir tiesības uz tādu aprūpi, kas nodrošina ne tikai atbilstošus dzīves apstākļus, bet arī labvēlīgu sociālo vidi bērna pilnvērtīgai attīstībai. Bērnu tiesību aizsardzības likums izvirza prasības, kādos apstākļos bērnam ir tiesības uzaugt, bet valsts nav izstrādājusi kādiem kritērijiem jāatbilst iepriekš minētie apstākļi, lai tos atzītu par pietiekamiem. Civillikumā noteikti aprūpes tiesību kritēriji, bet tiesību normas nav piepildītas ar saturu, līdz ar to pēc autores domām būtu nepieciešams papildināt Civillikuma 177. pantu ar astoto daļu un izteikt to sekojošā redakcijā : „Bērnam ir tiesības saņemt uzturu, kas pilnībā garantētu viņa drošību, veselību, fizisko un intelektuālo attīstību.”
2) Civillikuma 177. pants nosaka, ka aizgādība ir līdz bērna pilngadības sasniegšanai. Tomēr Civillikuma 179. pants nosaka pienākumus bērnu uzturēt līdz viņš pats sevi var uzturēt. Lai novērstu šo pretrunu autore iesaka izteikt Civillikuma 177. panta pirmo daļu sekojoši: „Bērns ir vecāku aizgādībā.” Līdz ar to arī ārpusģimenes aprūpe tiktu realizēta nevis līdz pilngadībai, bet līdz bērns pats par sevi var gādāt.
…