Pēc Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta veiktā pētījuma 2002. gadā par sociālās atstumtības riska faktoru identificēšanu trūcīgo ģimeņu bērniem tika veikta aptauja 500 respondentiem, kuri tika iedalīti Rīgā dzīvojošie, lielā pilsētā, mazpilsētā un laukos dzīvojošie. Iegūti rezultāti par atsevišķām bērnu vispārējās pašsajūtas un uzvedības izpausmēm bija šādi – bezmiegs tika konstatēts 4,4%, pārāk liels uztraukums par kaut ko (19,1%), nomāktība (12.5%), galvassāpes (22,7%), saspringtība vai uzbudināmība (18,1%), nervozitāte (19,6%), iekšējs nemiers un pārlieku uztraukums (19,1%) pēkšņas bailes bez iemesla (3,2%). Mazvērtības komplekss ir novērots gandrīz katram desmitajam bērnam (9,6%) un laukos tas novērojams biežāk (16,5%).[36] Tomēr jāatzīmē, ka mazvērtības komplekss var izpausties arī nervozitātē, uzbudinātībā, nomāktībā, tādēļ jāsecina, ka šī problēma ir diezgan aktuāla mūsdienās.
Kā apzināties to, vai bērna uzvedības pamatā ir mazvērtības izjūtas veidošanās vai kas cits? Kā atrisināt to? Šajā darbā meklēšu atbildes uz šiem jautājumiem un daudziem citiem kā, piemēram, kas izraisa mazvērtības izjūtas? Meklēšu uz šiem ļoti nozīmīgajiem jautājumiem atbildes dažādu autoru teorijās.
Darba mērķis: analizēt teorijā un praksē bērna mazvērtības izjūtas izpausmes un to korekciju vecākajā pirmsskolas vecumā.
Uzdevumi:
1.Analizēt literatūru par mazvērtības izjūtu dažādu autoru teorijās.
2.Izzināt bērna mazvērtības izjūtas izpausmes vecākajā pirmsskolas vecumā;
3.Izdalīt galvenos korekcijas paņēmienus, ievērojot katra bērna individuālās īpatnības.
4.Izdarīt secinājumus un izstrādāt ieteikumus bērnu mazvērtības izjūtu korekcijai.
Pētījuma objekts:
Pedagoģiskais darbs pirmsskolā.
Pētījuma priekšmets:
Mazvērtības izjūtas izpausmes.
Pētījuma metodes:
Teorētiskās metodes –
literatūras analīze.
Empīriskās metodes -
pārrunas ar bērniem;
pārrunas ar pedagogiem;
pedagogu anketēšana.
Pētījuma bāze:
Pedagoģiski psiholoģiskais pētījums noritēja Tukuma X pirmsskolas izglītības iestādē. Pētījumā piedalījās 15 bērni vecākajā pirmsskolas vecumā un 20 pedagogi no dažādiem reģioniem.
Hipotēze:
Mazvērtības izjūtu iespējams koriģēt paaugstinot bērna pašvērtējumu-
atzinīgi novērtējot bērna paveikto;
sniedzot iespēju būt līderim rotaļās un citās aktivitātēs.
Bakalaura darbā analizēšu psihologa A. Ādlera atziņas par mazvērtības izpausmēm, jo viņš ir šīs teorijas pamatlicējs, kā arī citu psihologu, pedagogu viedokļus par šo problēmu. Iegūto informāciju salīdzināšu ar praksi, un pārbaudīšu izvirzīto hipotēzi.…
