Diplomdarbs
Māksla, kultūra un vēsture
Māksla
Baiļu konstrukcija filmās "Zāģis" un "Paranormālās parādī...-
Baiļu konstrukcija filmās "Zāģis" un "Paranormālās parādības"
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 1 | |
1. | Šausmu žanrs | 3 |
2. | Pirmsākums - gotiskā tradīcija | 7 |
3. | Skata punkta kino (point of view cinema) | 11 |
4. | Šausmu kino – kam tas vajadzīgs? | 16 |
4.1. | Psihoanalīze un šausmu kino | 17 |
4.2. | Kognitīvisms un racionālais skatītājs | 19 |
5. | Baiļu konstrukcija | 22 |
5.1. | Gaismu un kameru izmantojums | 24 |
5.2. | Skaņu un mūzikas izmantojums | 25 |
5.3. | Krāsu pielietojums | 27 |
5.4. | Specefektu pielietojums | 28 |
6. | Metodoloģija | 31 |
6.1. | Aptauja | 31 |
6.2. | Semiotiskā filmas analīze | 33 |
7. | Filmas Paranormālās parādības semiotiskā analīze | 35 |
8. | Filmas Paranormālās parādības aptaujas rezultātu analīze | 41 |
9. | Filmas Zāģis semiotiskās analīzes kopsavilkums | 47 |
10. | Filmas Zāģis aptaujas rezultātu analīzes kopsavilkums | 49 |
Secinājumi | 52 | |
Nobeigums | 57 | |
Darbā izmantotie informācijas avoti | 59 | |
Pielikumi | 61 |
Nobeigums
Darba sākumā izvirzītie uzdevumi ir veiksmīgi izpildīti – izpētīta kino, šausmu kino literatūra un avoti, veikta semiotiskā filmas analīze. Veicot uzdevumus, sasniegti arī izvirzītie mērķi, noskaidrojot, ka: Paranormālās parādības piesaista un biedē skatītāju ar ticamību, identificēšanās iespējām (filmēšanas stils, apstākļi, specefektu izmantojums), stāsta struktūru (neziņa, spriedze, nav atslābuma); šausmu žanrs piesaista emociju dēļ, iespēju izdzīvot notikumus, kurus ikdienā negribētu piedzīvot, svarīga ir notikumu ticamība – lai tas, ko redz ekrānā būtu iedomājams notiekam dzīvē, kā arī varētu iedomāties sevi attiecīgajā situācijā (identificēties ar tēliem, situācijām, izvēlēm utt.); šausmu filma Paranormālās parādības ir biedējošāka par šausmu filmu Zāģis, jo -, lai gan tā ir par pārdabiskiem notikumiem, tomēr tie šķiet reālistiskāki par tiem, kas notiek Zāģī gan to specifiskuma, gan cilvēku iekšējo baiļu dēļ, Paranormālo parādību filmēšanas stils, vide, tēli, specefektu izmantojums nostrādā, radot augstu ticamības pakāpi, tāpēc šķiet biedējošāki par Zāģi, kurā biedējošākais faktors ir iedomāšanās nonākam varoņu vietā attiecīgajās situācijās, spriedze par to, kas notiks tālāk; kā arī svarīgs faktors ir tas, ka Paranormālajās parādībās briesmas ir neredzamas, netveramas, tāpēc bailes, neziņa un spriedze ir spēcīgāka nekā otrā filmā.
Ieguvums ir: ieskats šausmu žanrā, kas Latvijā netiek darīts; ieskats jaunākajā šausmu filmu tendencē - POV šausmu filmās, kā arī konkrēta gadījuma analīze; divu no auditorijas vidū pēdējās desmitgades atzītāko šausmu filmu analīzes, kas sniedz priekštatu par to, kas iedarbojas uz auditoriju, ko tā vēlas redzēt, piedzīvot.
Lai darbs būtu vispusīgāks, būtu nepieciešams veikt dziļās intervijas ar cilvēkiem, kuri ir paši veidojuši POV šausmu filmas, kā arī tradicionālās šausmu filmas, tādējādi iegūstot informāciju tieši no avota, nevis no literatūras, kurā tā ir pakļauta autora interpretācijai, bet diemžēl Latvijā šausmu žanrā filmas netop, tāpēc iespējas ir ierobežotas.
Šis darbs ir labs pamats turpmākai šausmu kino pētniecībai, ko ir iespējams veikt vairākos virzienos – gan turpinot pētīt konkrētas filmas, gan veicot psiholoģijas pētījumu, pētot padziļināti tieši auditorijas pārstāvjus, gan, kā jau iepriekš tika minēts, pētot pašu filmu veidotāju skatījumu, pamatojumu, izpratni par to, kā izmantot elementus, lai sasniegtu rezultātus.
…
Bakalaura darbs "Baiļu konstrukcija filmās "Zāģis" un "Paranormālās parādības"" apskata šausmu žanru, baiļu konstrukciju. Pētījuma problēma: kas ir tie elementi, kas šausmu filmā Paranormālās parādības piesaista, biedē skatītājus? Darba mērķi ir noskaidrot: kas piesaista, biedē šausmu žanrā; kura filma – Zāģis vai Paranormālās parādības – ir biedējošāka, kāpēc. Darbs sastāv no 3 daļām: teorētiskās - apskatīta kino literatūra; metodoloģiskās – aprakstītas izmantotās metodes; pētnieciskās - veikta filmas, aptaujas analīze. Rezultāti atklāj: Paranormālās parādības piesaista, biedē skatītāju ar ticamību, identificēšanās iespējām, stāsta struktūru; šausmu žanrs piesaista emociju, pieredzes, identificēšanās dēļ; Paranormālās parādības ir biedējošāka par filmu Zāģis, jo notikumi tajā, pieeja, filmēšanas stils, vide ir ticamāka, tāpēc biedējošāka. Darbs novērtēts ar atzīmi 10
- Baiļu konstrukcija filmās "Zāģis" un "Paranormālās parādības"
- Filmas "Solaris" (1972.) un "Andalūzijas suns" (1929.)
- Latviešu kino 20.gadsimta 2.pusē. Animācijas filmas
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Vides teātris: teorija un prakse
Diplomdarbs augstskolai45
Novērtēts! -
Korporatīva kultūra
Diplomdarbs augstskolai78
-
Kurzemes kultūrvēsturiskās īpatnības, to iesaiste tūrisma produktā
Diplomdarbs augstskolai60
Novērtēts! -
Kultūras nozīme pirmsskolas vecuma bērnu personības attīstībā
Diplomdarbs augstskolai42
Novērtēts! -
ASV un Latvijas Republikas attiecības 1919.-1926.gadsimtā
Diplomdarbs augstskolai80
Novērtēts!