Automobiļu bremzes / Diplomdarbs / ID: 411500

Autors: ultra666 (5)

Vērtējums:

Publicēts: 01.02.2011.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 11 vienības

Atsauces: Nav

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	9
1.	Bremžu uzdevums un iedalījums	10
1.1.	Bremžu iekārtas tipi	10
1.2.	Bremžu tipi	11
2.	Automobiļu bremžu vēsturiskā attīstība	14
3.	Bremžu uzbūve un darbības princips	24
3.1.	Loku bremzes	24
3.2.	Disku bremzes	25
3.2.1.	Disks	26
3.2.2.	Suports	27
3.2.3.	Virzuļi un cilindri	27
3.2.4.	Bremžu uzlikas	28
4.	Bremžu iekārtu galvenie pārvadi	29
4.1.	Bremžu iekārta ar mehānisko pārvadu	29
4.2.	Bremžu iekārta ar hidropārvadu	30
4.2.1.	Hidropārvadu veidi	30
4.2.2.	Hidropārvadu sastāvdaļas	33
4.2.2.1.	Galvenais cilindrs	33
4.2.2.2.	Bremžu vakuuma pastiprinātājs	34
4.2.2.3.	Bremžu hidrovakuumpastiprinātājs	34
4.2.2.5.	Galvenā cilindra rezervuārs	36
4.2.2.6.	Bremžu pedālis	36
4.2.2.7.	Bremžu maģistrāles	36
4.2.2.8.	Pārspiediena vārsts	37
4.2.2.9.	Bremzētājspēka regulators	37
4.2.2.10.	Bremžu hidropārvada bojājuma signalizators	38
4.2.2.11.	Bremžu pašregulēšanas ierīces	39
4.2.2.12.	Bremžu šķidrums	40
4.3.	Pneimopārvads	43
4.3.1.	Bremžu vienkontūra pneimopārvads	43
4.3.1.1.	Kompresors	44
4.3.1.2.	Spiediena regulators	45
4.3.1.3.	Drošības vārsts	45
4.3.1.4.	Bremžu krāns	45
4.3.1.5.	Bremzes darba kamera	47
4.3.2.	Bremžu daudzkontūru pneimopārvads	48
4.3.2.1.	Uzbūves un darbības princips	48
4.3.2.2.	Bremzes darba kamera ar energoakumulatoru	52
4.3.2.3.	Virzuļu tipa divsekciju bremžu krāns	55
4.3.2.4.	Stāvbremžu rokvadības krāns	57
4.3.2.5.	Avārijas un palīgbremžu krāni	57
4.3.2.6.	Pneimopārvada aizsardzības vārsti	59
4.3.2.7.	Spiediena ierobežotājvārsts	61
4.3.2.8.	Paātrinātājvārsts	62
4.3.2.9.	Pneimopārvada palīgvārsti	63
4.3.2.10.	Bremzētājspēka regulators	64
5.	Anti Bloķēšanas Sistēma (ABS)	65
5.1.	ABS bremzēšanas pamatprincipi	65
5.2.	ABS galvenais cilindrs	66
5.3.	Hidrauliskais vadības bloks	67
5.4.	Rata griešanās ātruma devējs	69
5.5.	Elektroniskais vadības bloks	70
6.	Bremžu iekārtas kopšana un regulēšana	71
6.1.	Bremžu hidropārvada regulēšana un atgaisošana	71
6.2.	Bremžu pneimopārvada kopšana	72
7.	Bremžu iekārtai izvirzītās prasības veicot tehnisko kontroli	73
7.1.	Darba bremzes	73
7.1.1.	Konstrukcija, efektivitāte (401.punkts)	73
7.1.2.	Darbības vienmērība (402.punkts)	74
7.1.3.	Darbības pakāpeniskums (403.punkts)	75
7.1.4.	Hermētiskums ( 404.punkts)	75
7.1.5.	Pedālis (405. punkts)	75
7.2.	Stāvbremze	75
7.2.1.	Konstrukcija, efektivitāte (406.punkts)	75
7.2.2.	Darbības vienmērība (407. punkts)	76
7.3.	Svira, sprūdierīce, spriegošanas spole (408.punkts)	76
7.4.	Papildbremžu sistēmas (409.punkts)	76
7.5.	Inerces bremze(410.punkts)	76
7.6.	Mehāniskā pārvada troses, stiepņi (411.punkts)	77
7.7.	Loku izvēršanas vārpsta, regulēšanas mehānisms (412.punkts)	77
7.8.	Kompresors, balonu uzpildīšanas laiks (413.punkts)	77
7.9.	Avārijas spiediena indikators, manometrs (414.punkts)	77
7.10.	Saspiestā gaisa balons (415.punkts)	77
7.11.	Bremzēšanas spēku pastiprinātājs, bremžu galvenais cilindrs (416.punkts)	77
7.12.	Bremžu pārvada vārsti, gaisa spiediena regulators (417.punkts)	78
7.13.	Bremžu pārvada cauruļvadi (418. punkts)	78
7.14.	Bremžu šļūtenes (419.punkts)	78
7.15.	Riteņu hidrauliskie darba cilindri, pneimokameras (420.punkts)	78
7.16.	Bremžu trumuļi, bremžu diski (421.punkts)	78
7.17.	Bremžu loki un kluči (422.punkts)	79
7.18.	Riteņu bremzes mahānisms (423.punkts)	79
7.19.	Bremžu pārvada savienojums ‘’vilcējs – piekabe’’ (424.punkts)	79
7.20.	Manometra pieslēgšanas kontrolizvadi (425.punkts)	79
7.21.	Bremzēšanas spēku regulators (426.punkts)	79
7.22.	Energoakumulatori (427.punkts)	79
7.23.	Antibloķēšanas sistēma (ABS) (428.punkts)	79
	Secinājumi	80
	Izmantotā literatūra	82

Darba fragmentsAizvērt

Ievads
Bremzes kalpo kā veids, lai strauji varētu samazināt automobiļa ātrumu, apturēt vispār un noturētu to uz vietas.
Mūsdienu automobilis ir satiksmes dalībnieks, kas tiek pakļauts lieliem ātrumiem, tādēļ satiksmes drošības nodrošināšana iegūst pavisam citu, īpašu lomu. Galvenā loma šeit piedēvējama bremzēm – galvenajam auto drošības faktoram.
Lai spētu šo uzdevu realizēt, nepieciešams garantēt auto, kas pārvietojas ar maksimālu ātrumu, apstāšanās iespēju maksimāli īsākā ceļa posmā.
Šādas prasības realizējamas tikai, ja auto aprīkots ar spēcīgām, drošām un darba kārtībā esošām bremzēm.
Jo ātrāk būs iespēja automobili apstādināt, t.i. jo īsāks bremzēšanas ceļš un laiks, jo lielāks var būt automobiļa vidējais drošais ātrums.
No tā izriet, ka automobiļa vidējais faktiskais ātrums pilnīgi atkarīgs no bremžu sistēmas kvalitātes.
Tādā veidā, palielināt auto dinamiskā īpašības, nav iespējams nepalielinot, bremžu sistēmas jaudu un efektivitāti.
Tomēr nedrīkst ari piemirst bremžu sistēmas pretējo lomu. Viens no pirmajiem auto rokasgrāmatu autoriem L. Bodrijs De –Sonjē rakstījis : “Bremzēt, lai kā uz to neskatās, tas nozīmē izliet degvielu uz ceļa un iznīcināt mašīnu”. Šādā izteicienā ir ļoti liela daļas patiesība. Tik tiešām, lai sasniegtu noteiktu kustības ātrumu, tiek izmantota nozīmīga dzinēja enerģija.
Dabiski, ka strauja un nedabiska ātruma samazināšana vienmēr saistīta ar pilnīgi neatgriezenisku saražotās enerģijas zudumu.
No tā var secināt, ka bremzes ir nenoliedzami liels dzinēja enerģijas patērētājs. Automobiļa bremzēšanas process ietver sevī kustībā radītās kinētiskās enerģijas pārvēršanu bremzēšanas procesā un tad siltumā.
Jo lielāks kustības ātrums un automobiļa masa, jo lielāka kinētiskā enerģija tiek saražota.

1. Bremžu uzdevums un iedalījums
1.1. Bremžu iekārtas tipi
Bremžu iekārtas galvenais uzdevums ir automobiļa kustības ātruma samazināšana, ātra apturēšana un noturēšana uz vietas. No bremžu iekārtas efektivitātes ievērojami atkarīga spēkrata kustības drošība un vidējais ātrums.
Atkarībā no konstruktīvā izveidojuma un novietojuma bremzes iedarbojas uz riteņiem tieši( vieglo automobiļu bremzes) vai arī ar transmisijas starpniecību (kravas automašīnas stāvbremzes, lēninātāji, kalnu bremzes)
Spēkrata bremžu sistēma sastāv no vairākām savstarpēji neatkarīgām bremžu sistēmām: galveno bremžu sistēmas, stāvbremžu sistēmas, rezerves( avārijas) bremžu sistēmas un papildbremžu sistēmas. Vieglajos automobiļos iebūvē tikai pirmās divas, bet Kravas auto jau visas četras minētās bremžu sistēmas.
Galveno bremžu sistēmu vada ar kājas pedāli un plaši izmanto visos kustības režīmos. Automobiļiem ar vienāda diametra riteņiem galveno bremžu sistēma darbojas uz visiem riteņiem.
Stāvbremžu sistēmu vada ar rokas sviru un izmanto spēkrata noturēšanai uz vietas, stāvot slīpumā. Automobilis ar pilnu kravu jānotur 24% slīpumā, pie tam spēks uz rokas sviras nedrīkst pārsniegt 400N. Kravas automobiļiem ar vienādiem riteņiem stāvbremžu sistēmā ietilpst centrālā bremze, kas nobremzē dzenošos riteņus caur transmisiju, un ierīce, kas darbina piekabes bremžu sistēmu.
Vieglajiem automobiļiem parasti izmanto atsevišķu fiksējamu pārvadu, kas darbina un fiksē pakaļējo riteņu galveno bremžu sistēmu, tomēr ir izņēmumi, kad stāvbremze tiek pievadīta priekšējiem riteņiem.
…

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −42,96 €

Materiālu komplekts Nr. 1238007

Pirkt 3 materiālus komplektā

Apskatīt materiālu komplektu

Diplomdarbs

Tehnoloģijas

Auto, moto u.c. tehnika