Pētījuma “Audzināšanas darba īpatnības izglītības iestādē bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem “ mērķis ir - audzināšanas darba organizācijas īpatnību un prioritāšu izpēte.
Pētījuma objekts: audzināšanas darbs;
Pētījuma priekšmets: audzināšanas darba īpatnības un prioritātes speciālajā izglītības iestādē;
Darbam izvirzītā hipotēze: ja tiek veikta sistemātiska, pamatota un mērķtiecīga audzēkņu izpēte, ievērotas bērnu attīstības īpatnības, ko nosaka garīgās attīstības traucējumi; un, ja audzināšanas darbā tiek pielietotas audzēkņu attīstības līmenim un vecumam piemērotas audzināšanas metodes, tad audzināšanas darbs speciālajā izglītības iestādē garīgi atpalikušiem bērniem ir efektīvs.
Hipotēzes pieradīšanai izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1.Izpētīt psiholoģijas un pedagoģijas teorētiķu atziņas par garīgi atpalikušo bērnu attīstības un audzināšanas īpatnībām;
2.Izdalīt un aprakstīt audzināšanas procesa īpatnības un prioritātes speciālajā izglītības iestādē garīgi atpalikušiem bērniem;
3.Analizēt iegūtos rezultātus un izdarīt secinājumus.
Pētījuma metodes: darbs ar literatūru, novērošana, darbs ar dokumentāciju, pārrunas, anketēšana, datu apstrādes metodes.
Darbs sastāv no ievada, četrām nodaļām, nobeiguma, kurā apkopoti pētījuma gaitā izdarītie secinājumi, kā arī izmantoto avotu un literatūras saraksta un vairākiem pielikumiem.
Ievadā izklāstīta tēmas aktualitāte, nosprausts darba mērķis, izvirzīta hipotēze un izstrādāti uzdevumi tās pierādīšanai.
Pētījuma 1. nodaļā iekļauts speciālās pedagoģijas vēsturiskais apskats, garīgās atpalicības vispārīgs raksturojums.
2. nodaļā aprakstītas garīgi atpalikuša bērna personības fiziskās, kognitīvās un psihosociālās attīstības īpatnības.
3.nodaļā apkopotas pedagoģiskā darba īpatnības un prioritātes saistībā ar garīgi atpalikuša bērna personības īpatnībām.
4.nodaļa satur pētījuma praktiskās daļas aprakstu un rezultātu analīzi.
Nobeigumā apkopoti secinājumi, kas izdarīti pētījuma darba gaitā.
Darbā izmantoti 45 literatūras avoti – grāmatas, zinātnisko rakstu krājumi, periodiskie izdevumi, elektroniskie resursi; populārākie autori: S. Liepiņa, K. Grunevalds.
Pētījumā ievietoti 10 attēli – tabulas un diagrammas.
Darbam pievienoti 8 pielikumi.
Iegūtie rezultāti apstiprina izvirzīto hipotēzi.
Darbā formulētie atzinumi un ieteikumi var tikt izmantoti pedagoģiskajā darbā ar garīgi atpalikušiem bērniem.
Atslēgas vārdi: garīgā atpalicība, oligofrēnijas pakāpes, oligofrēnijas cēloņi, garīgi atpalikusi personība, pedagoģiskā darba īpatnības, audzināšanas darba prioritātes.
Mūsu sabiedrībā ir ievērojama cilvēku daļa, kuru iespējas tādā vai citādā veidā ir ierobežotas. Pie tiem pieder arī bērni ar intelektuālās darbības traucējumiem. Pasaulē arvien vairāk sastopami bērni, kuriem ir veselības traucējumi.
Pēc Pasaules veselības organizācijas projekta "Veselību visiem jauniešiem Eiropā" pētījuma medicīniskās apskates datiem tikai 5 % apsekoto bērnu vienpadsmit gadu vecumā bija veseli.
Pētījumu rezultāti liecina, ka Latvijā skolēnu veselība saistīta ar daudziem sociāliem un psiholoģiskiem faktoriem.
Pēc Latvijas Universitātes skolu psiholoģijas laboratorijas rīcībā esošās informācijas apmēram vienai piektajai daļai skolēnu ir nopietni psihiskās darbības traucējumi, viena piektā daļa spēj sekmīgi adaptēties skolas darba un dzīves apstākļos. Vairāk nekā pusei skolas vecuma bērnu ir vieglas depresijas pazīmes.
Psihiskā attīstība ir ilgstošs, sarežģīts, dziļi individuāls, tomēr likumsakarīgs process. Bērniem ar intelektuālās attīstības traucējumiem defekti ir daudzveidīgi, atšķirīgi, un bērniem pašiem tos grūti pārvarēt, tādēļ nepieciešama speciāla pedagoģiska ievirze. (8, 22)
Vienam no valsts uzdevumiem izglītības jomā ir jābūt speciālās izglītības stratēģijas noteikšanai un īstenošanai. Valstij neatkarīgi no ekonomiskajām grūtībām ir jāiedala līdzekļi no valsts budžeta arī to cilvēku izglītošanai un aprūpei, kuriem sakarā ar viņu veselību vai attīstības traucējumu jāsniedz iespēja iegūt viņu spējām un veselības stāvoklim atbilstoša izglītība - speciālā izglītība.
Speciālās izglītības nodrošināšanu paredz Latvijas izglītības likumi. Personas ar speciālām vajadzībām var iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību speciālās izglītības iestādēs, ja izglītojamajam tajā ir nodrošināti apstākļi atbilstoši viņa veselības stāvoklim un vai attīstības traucējumu raksturam.
Skolēnu speciālās izglītības iestādē uzņem, pamatojoties uz valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas slēdzienu un vecāku vai aizbildņu rakstisku iesniegumu.
Pašlaik Latvijā ir aptuveni 9000 bērnu ar īpašām vajadzībām, kuru integrācija parastajās skolās vairumā gadījumu ir apgrūtināta. Speciālās izglītības programmas īsteno, ņemot vērā izglītojamā veselības stāvokli un iespējas. Šis darbs notiek Vispārējās izglītības un Profesionālās izglītības likuma ietvaros. Pašlaik šie likumi tiek izstrādāti no jauna, lai tie atbilstu mūsdienīgas izglītības prasībām. (43)
Kā liecina statistikas dati (3 ), 2000. gadā Latvijā skolēnu skaits ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem vispārizglītojošajās speciālajās skolās bija 10250 bērni. Pašlaik Latvijā darbojas 64 skolas bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, (šajā skaitā ietilpst arī sanatoriju internātskolas). …
