Vēl arvien pastāv uzskats, ka skaistums - tā ir dabas dota dāvana un iegūt to nav iespējams. Šāds uzskats ir aplams. Katrai sievietei piemīt savs skaistums un to ir nepieciešams saglabāt, novēršot nepilnības, pasvītrot individuālās īpašības, aizkavēt novecošanas procesus. Skaistums - tā ir harmonija, ādas krāsas un grima saskaņa, frizūras, figūras un apģērba saskaņa. Skaistums ir daudzveidīgāks kā pati daba, kā pati cilvēka dzīve. Kad sieviete labi izskatās, viņa ir līdzsvarota, sevī pārliecināta. Tas tādēļ, ka viņa apzinās, ka rada patīkamu iespaidu uz apkārtējiem. Taču, ne tikai fiziskais skaistums padara sievieti skaistu un pievilcīgu. Patiesu skaistumu rada ķermeņa un dvēseles harmonija, kas ir ciešā saistībā ar veselību [8, 10, 24, 45].
Mūsdienu zinātnieku vairums veselības jēdzienu definē kā cilvēka spēju fizioloģiski, psiholoģiski un sociāli optimāli funkcionēt. Veselības jēdziens ietver sevī ne tikai monumentālas organisma funkcijas, bet arī organisma potenciālās iespējas, tā rezerves, kas nosaka izmaiņas veselībā. Dzīves gājumā izmainās rezervju iespējas. To samazināšanās vai palielināšanās ir atkarīga ne tikai no vecuma īpatnībām, bet arī daudzējādā ziņā no dzīves veida. Regulāra fiziskā slodze ļauj vairot organisma rezervju iespējas, rada labvēlīgus apstākļus veselības nostiprināšanai, un otrādi, fiziskās slodzes ignorēšana noved pie organisma rezervju samazināšanās. Veselība daļēji ir noteikta ģenētiski, bet tāpat atkarīga no apstākļiem, kādos mēs dzīvojam un strādājam [24, 45].
Pastāv daudzi faktori, kas pasliktina veselības stāvokli: tās ir pārslimotās slimības, alkohola pārmērīga lietošana un nikotīns, dzīves un dabas negatīvo faktoru iedarbība, neracionāls uzturs (tā nepietiekamība, vai pārpilnība, ari liela kaloritāte), nepareizi sadalīts darba un atpūtas laiks, biežais emocionālais sasprindzinājums, jeb stress.…