Straujās ekonomiskās situācijas pārmaiņas pasaulē un Latvijā 2008. gadā atstāja būtisku ietekmi uz darba tirgu. Latvijas ekonomiskā situācija, kad uzņēmēji saskaras ar samazinātām kreditēšanas iespējām un samazinātu iedzīvotāju pirktspēju, liek tiem pazemināt produkcijas pašizmaksu, kas bieži izraisa darbinieku atalgojuma samazināšanu un darbinieku atlaišanu. Šis process skar arī publiskajā sektorā strādājošos. Atalgojuma izmaiņas ietekmē tādu nozīmīgu ekonomisko rādītāju kā iekšzemes kopprodukts, kas lielā mērā raksturo sabiedrības labklājību.
Atalgojums jeb samaksa par cilvēka spēju un prasmju izmantošanu darba devēja labā ir svarīgs dzīves kvalitāti noteicošs lielums, kam jāpievērš pienācīga uzmanība, jo Latvijā tas ir galvenais mājsaimniecību ienākumu avots. Saņemtā atalgojuma apmērs lielā mērā nosaka mājsaimniecības labklājību gan tieša, gan netiešā veidā. Jo lielāku atalgojumu darbinieks saņem, jo vairāk preču un pakalpojumu var iegādāties. Netiešā veidā atalgojuma apmērs ietekmē indivīdu labklājību caur valsts un pašvaldību budžetiem. Jo lielāks ir strādājošo atalgojums, jo lielāka nodokļu summa tiek iekasēta. Par iekasēto summu valsts nodrošina indivīdus ar sabiedriskajām precēm un pakalpojumiem, kā arī sniedz sociālos pabalstus un pensijas.
Visos laikos ir svarīgi noteikt atalgojuma apjomu ietekmējošos rādītājus un izveidot efektīvu atalgojuma sistēmu Latvijā, kas stimulētu valsts iedzīvotāju labklājības paaugstināšanos, tāpēc kā bakalaura darba tēma tika izvēlēta „Atalgojuma analīze Latvijas darba tirgū”. Darba mērķis ir izpētīt kvalitatīvos un kvantitatīvos atalgojumu ietekmējošos rādītājus Latvijas darba tirgū, kā arī izpētīt atalgojuma ietekmi uz iekšzemes kopproduktu, nobeigumā izstrādāt secinājumus un priekšlikumus atalgojuma sistēmas uzlabošanai un sabiedrības labklājības paaugstināšanai.
Minētā mērķa sasniegšanai darbā risināmi šādi uzdevumi:
1.izpētīt darba atalgojuma teorētisko un normatīvo bāzi;
2.analizēt atalgojuma Latvijā dinamiku un struktūru un noteikt svarīgākos atalgojuma apmēru ietekmējošos rādītājus;
3.veikt makroekonomisko rādītāju laika rindu analīzi un noteikt to piemērotību modeļa izstrādei;
4.novērtēt atalgojuma un iekšzemes kopprodukta sakarību, izveidojot un analizējot regresijas vienādojumu;
5.pamatojoties uz izveidoto modeli, izdarīt secinājumus par tā atbilstību reālajai situācijai un sniegt priekšlikumus par sabiedrības labklājības palielināšanu caur atalgojuma „kanālu”.
Darbā tika pētīts atalgojums Latvijas darba tirgū laika posmā no 1998. gada sākuma līdz 2008. gada ceturtajam ceturksnim. Sakarā ar datu trūkumu, ekonometriskais modelis tika veidots par laika posmu no 2002. gada 2. ceturkšņa līdz 2008. gada 4. ceturksnim. Minētais laika periods ietver posmus pirms un pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, tāpēc var novērtēt šī notikuma ietekmi uz atalgojumu darba tirgū.
Lai veidotu nepieciešamo zināšanu bāzi un izpētītu noteicošo rādītāju ietekmi uz atalgojuma apmēru, darba ietvaros tika veikta zinātniskās literatūras, Latvijas darba tirgus pētījumu un likumdošanas darba atalgojuma jomā izpēte un novērtējums, Latvijas Republikas Centrālajā statistikas pārvaldē pieejamo datu izpēte un analīze, kā arī preses izdevumu un interneta resursu par atbilstošo tēmu izpēte.
Darba izstrādāšanas procesā tika izmantotas statistiskās un grafiskās analīzes metodes, kas dod iespēju salīdzināt atalgojuma izmaiņas, pastāvot dažādiem ietekmējošiem lielumiem indivīdu, uzņēmumu un reģionu līmenī. Tika izmantota arī ekonometriskās analīzes metodes (daudzfaktoru regresija, laika rindu ekonometrijas metodes). Datu apstrāde un ekonometriskā modeļa veidošana veikta ar Eviews programmas 5.0 versiju.
Darba pirmajā nodaļā vērtēts Latvijas darba tirgus: skaidrota darba tirgus terminoloģija, attīstība un prognozes, kā arī novērtēta darbaspēka piedāvājuma un darbaspēka pieprasījuma mijiedarbības ietekme uz atalgojumu valstī. Otrajā daļā ietverta informācija par atalgojumu ietekmējošiem rādītājiem indivīdu, tautsaimniecības sektoru, reģionu un uzņēmumu līmenī. Novērtēta šo rādītāju ietekme uz atalgojuma apjomu. Paskaidrots, kāpēc svarīgi analizēt atalgojuma ietekmi un iekšzemes kopproduktu. Darba trešajā nodaļā iekļauts atalgojuma regresija modelis, kurā novērtēta darba samaksas augšanas tempa, uzņēmumu dibināšanas dinamikas un eksporta ietekme uz iekšzemes kopprodukta augšanas tempu.
Jautājumi par atalgojumu un to ietekmējošiem lielumiem, kā arī jautājumi par atalgojuma ietekmi uz iekšzemes kopproduktu būs aktuāli arī nākotnē, tāpēc arī turpmāk būs nepieciešams padziļināti pētīt šo tēmu. …
