Astes kaula asimetrijas ietekme uz iegurņa ... / ID: 908899

Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt

Autors: Bobijs13 (2)

Vērtējums:

Publicēts: 14.03.2019.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 43 vienības

Atsauces: Ir

Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	IEVADS	5
1.	IEGURŅA FUNKCIONĀLĀ STĀVOKĻA NOVĒRTĒŠANA UN TERAPIJAS METODES	7
1.1.	Kauls	7
1.1.2.	Forma un klasifikācija	7
1.1.3.	Uzbūve	8
1.1.4.	Kaulu veidošanās cilvēka dzīves laikā	9
1.1.5.	Ķīmiskais sastāvs	9
1.2.	Iegurnis (pelvis)	9
1.2.1.	Iegurņa diafragma un starpene, tos veidojošie muskuļi	11
1.2.2.	Mazā iegurņa orgāni un to fizioloģiskais novietojums	13
1.2.3.	Mazā iegurņa galvenās funkcijas	14
1.3.	Krustu kauls (os sacrum)	14
1.4.	Astes kauls	15
1.4.1.	Struktūra	15
1.4.2.	Virsmas	16
1.4.3.	Funkcija	16
1.4.5.	Astes kaula asimetrija rentgenogrammā	18
1.5.	Sakrotuberālā saite (ligamentum sacrotuberale)	18
1.5.1.	Struktūra	19
1.5.2.	Saistaudu stāvoklis	19
1.6.	Manuālā terapija	20
1.6.1.	ST saites mobilizācija	20
1.6.2.	Iekšējā saišu mobilizācija	20
1.6.3.	Ārēja ST saišu mobilizācija	21
1.7.	Locītavu neiroloģija	21
1.7.1.	Nervu receptori	21
1.7.2.	Kustību sensorā – proprioreceptīvā sistēma	22
1.7.3.	Muskuļu receptori	23
1.7.4.	Cīpslu receptori	23
1.7.5.	Locītavu receptori	24
1.8.	Ķermeņa masas indekss	24
2.	DARBA UZDEVUMI, PĒTĪŠANAS METODES UN PĒTĪJUMA ORGANIZĒŠANA	26
2.1.	Pētījuma uzdevumi	26
2.1.1.	Pirmais uzdevums	26
2.1.2.	Otrais uzdevums	26
2.1.3.	Trešais uzdevums	26
2.2.	Pētījumā izmantotās metodes	26
2.2.1.	Literatūras avotu analīze	26
2.2.2.	Somatoskopija	26
2.2.3.	Palpācija	27
2.2.4.	Fotogrammetrija	27
2.2.5.	Goniometrija	27
2.2.6.	Datorprogramma ,,Archicad’’	27
2.2.7.	Matemātiskā statistika	27
2.3.	Pētījuma organizēšana	27
3.	IEGŪTIE REZULTĀTI UN TO ANALĪZE	29
3.1.	Novērtēt pētāmā kontingenta antropometriskos rādītājus un iegurņa funkcionālo stāvokli statikā	29
3.2.	Novērtēt pētāmā kontingenta antropometriskos rādītājus un iegurņa funkcionālo stāvokli statikā pēc manuālas iedarbības uz ST saiti	31
3.3.	Izmaiņu salīdzināšana un novērtēšana	33
	DISKUSIJA	37
	SECINĀJUMI	38
	IZMANTOTĀ LITERATŪRA	39
	PIELIKUMS	41
	KOPSAVILKUMS	50
	SUMMARY	52
	RECENZIJA	54
	APLIECINĀJUMS	56

Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
1. Pētījumā piedalījās 16 dalībnieki ar kritēriju – astes kaula asimetrija. Vienam lielāka, otram mazāka, tomēr astes kaula asimetrija tika konstatēta. Tika novērota arī pārējo iegurņa parametru savstarpējais leņķiskais lielums. Pārbaudēs tapa skaidrs, ka rezultāti ir stipri izkliedēti – variācijas koeficients ≥10% un parametru vērtību sadalījums neatbilst normālsadalījumam. Astes kaula vidējā asimetrija 7,36° ± 0,66°.
Veicot šo uzdevumu tika veikta arī katra subjekta ĶMI izvērtēšana. Visu subjektu vidējais aritmētiskais rādītājs šajā sektorā ir 23,29 ± 0,76.
5 subjektiem no visas paraugkopas, jeb 31% ir palielināts ĶMI, kas nozīmē, ka ir palielināts ķermeņa svars. Izmantojot matemātisko statistiku, tika mērīta sakarība starp ĶMI un palielinātu iegurņa inklināciju, diemžēl šī sakarība neapstiprinājās.
2. Veicot šo uzdevumu, tika novērtēts iegurņa funkcionālais stāvoklis pēc ST saites mobilizācijas. Reflektori iedarbojoties uz ST saiti, astes kaula asimetrija ir samazinājusies visiem pētījuma dalībniekiem. Šajā paraugkopā vidējais aritmētiskais rezultāts ir 3,87° ± 0,59°.
Visiem pētījuma dalībniekiem tika veikta arī iegurņa parametru noteikšana pēc ST saites mobilizācijas.
3. Šajā uzdevumā tika salīdzināta izmaiņas pirms un pēc ST saites mobilizācijas. Ar Stjūdenta – t testa kritēriju saistītām paraugkopām tika konstatēts, ka visi iegūtie pirms un pēc rezultāti ir statistiski ticami ( α ≤ 0,05).
Astes kaula asimetrijas izmaiņa tika konstatētas visiem pētījuma dalībniekiem. Vidēji visiem subjektiem izmaiņa ir 51% ± 22%. Procentuāli vienam subjektam asimetrija ir samazinājusies par 90%, kā arī cita subjekta izmaiņa sasniedz 88%. Zemākā izmaiņa sasniedz 12% robežu.
Iegurņa parametros arī bija vērojamas izmaiņas. Procentuāli vislielākā izmaiņa bija novērojama zarnu kaula augšējo šķautņu guļus stāvoklī parametram, kur izmaiņa tika konstatētā 56% no sākotnējā stāvokļa, tālāk seko ASIS, kur izmaiņa ir bijusi 46%.
Izmantojot matemātisko statistiku, tika veikta sakarību pārbaude starp astes kaula asimetriju un iegurņa funkcionālo parametru izmaiņām. Tika izmantots Pirsona korelācijas koeficients, tomēr korelācija neapstiprinās. Šīs izmaiņas tieši nav saistītas.…

Autora komentārsAtvērt

Redakcijas piezīmeAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −7,98 €