Pateicoties tehniskajam progresam cilvēce spēj ar vien vairāk saražot produkcijas, ar mazākiem cilvēkresursiem un īsākā laikā panākt vēlamo rezultātu. Darba procesa optimizācija ir devusi ne tikai augstus darba ražīguma rādītājus, atstājot daļu smagā darba mašīnām, kas ražo un pārvadā produkciju, bet arī negatīvas sekas, kas saistīta ar darba vides drošību un cilvēka veselību. Kā rezultātā, paralēli tehniskajam progresam, sāka attīstīties tādas nozares kā ergonomika, darba higiēna, darba drošība, kas apvieno sevī vairāku nozaru speciālistus, lai kopīgiem spēkiem pētītu cilvēku darba apstākļus, kas bieži vien ir saistīti gan ar ķīmiskiem, gan bioloģiskiem, gan fizikāliem faktoriem, pārslodzi, stresu un citiem riskiem. Neskatoties uz to, ka liela uzmanība tiek pievērsta cilvēka darba videi, joprojām pieaug to saslimšanu skaits, ko izraisījušas nelabvēlīgi darba vides apstākļi - arodslimības. Tiecoties pēc augstākiem labumiem, saražot ar vien vairāk produkcijas – sabiedrībā pazūd darba galvēnā jēga un mērķis, kas ir cilvēku labklājība. Savukārt, labklājība bez šaubām ietver sevī tādu dzīves līmeni, kas nes cilvēkiem pārticību un veselību. Dažādu organizāciju pētījumu rezultāti liecina par to, ka iemesls tam ir darba devēju un nodarbināto nevērība pret darba drošības pasākumiem, bailes pazaudēt darbu, nespēja laikus atpazīt un novērst riskus, kas izraisa ne tikai arodsaslimšanas, bet arī nelaimes gadījumus darbā, kuri bieži vien beidzas letāli. …